Barības elementu nodrošinājums 2020.g. sezonā kviešu un rapša lapās: analīze, secinājumi.

Ir grūti konstatēt barības elementu trūkumu, tikai aplūkojot visu augu vai atsevišķas auga lapas. Barības vielu trūkuma pazīmes, kas norāda uz noteikta elementa neesamību, parādās, kad deficīts jau ir ļoti liels. Un visbiežāk tā ir dažādu barības elementu trūkuma kombinācija, kas vēl vairāk apgrūtina dignosticēšanu.  

Lai iegūtu augstu un kvalitatīvu ražu, ir svarīgi ņemt vērā visus ražu ierobežojošos faktorus. Lapu parauga rezultāts sniedz informāciju par uzturvielu saturu lapu savākšanas laikā. Papildus lapu paraugiem svarīgas ir arī augsnes analīzes, jo daudzu augsnes elementu pieejamība ir atkarīga no laika apstākļiem.

Zinot augsnes pH līmeni un barības vielu saturu, mēs, piemēram, varam izveidot kopsakarības, kāpēc dažu elementu līmenis ir pārāk zems un vai to līmenis varētu uzlaboties, mainoties laika apstākļiem.

Ziemas rapsis

Kālijs - šī gada ”līderis” ziemas rapsī, raugoties no barības elementu trūkuma.

96 % ziemas rapša paraugu bija zems kālija līmenis

Un tas neuzlabojās visu pavasara- vasaras sezonu. To varēja izsaukt gan rapša veģetācija ziemas periodā, gan arī sākotnējs kālija nodrošinājuma trūkums. Optimāla kālija līmeņa noturēšana ziemas rapša lapās visu veģetācijas sezonu ir absolūti svarīga. Un tā ir uzsākama kopā ar ziemas rapša sēju rudenī. Izvēloties atbilstošu augsta kālija (K) satura YaraMila NPK(S) 9-12-25 (7), YaraMila NPK(S) 7-20-28(8), YaraMila NPK(S) 8-24-24 (5) mēslojumu un atbilstoši rēķinot kālija iznesi, pavasarī kālija patēriņš ievērojami pieaug stublāja pagarināšanās un ziedēšanas fāzes otrajā pusē. Agri pavasarī Yara rekomendē izmantot YaraMila Raps NPK(S) 17-11-12(10) vai YaraMila NPK(S) 18-11-13 (7). Tāpat noteikti ir vērts fungicīda/augšanas regulatora tvertnes maisījumam pievienot kāliju saturošu ārpussakņu mēslojumu YaraVita UNIVERSAL BIO 2 -5 l/ha vai YaraTera KRISTA SOP 3-5 kg/ha. Ārpussakņu mēslojumu nav ieteicams lietot rapša pilnziedā, jo pastāv ziedēšanas kavēšanas risks. Ziedēšanas pēdējā posmā var izmantot ūdenī šķīstošos minerālmēslu kā YaraTera Kristalon 6-12-36 ORANGE vai YaraTera Krista SOP ar augstu kālija saturu 3-4 kg/ha.

Ja kālijs trūkst, sēklas nogatavojas nevienmērīgi, un raža ir mazāka.

Kālijs palīdz uzturēt ogļhidrātu līmeni augā, un augs, kurā ir pietiekami daudz kālija, var izturēt temperatūras svārstības un sausuma stresu.

Sausos gados sausuma stresa negatīvās ietekmes mazināšanai ārpussakņu kālijs regulē augu ūdens režīmu. Šogad bija pietiekami daudz mitruma, drīzāk augi cieta no ļoti zemas temperatūras aprīlī.

Magnijs rapsim patēriņa ziņā ir uzskatāms par stabilu makro elementu.

Magnija līmenis bija zems 68% paraugu

Magnija trūkums, iespējams, bija saistīts ar auksto laiku aprīlī, kas veicināja magnija deficīta parādīšanos augā.

Bors. Pavasara sākumā kā trūkstošs elements parādījās arī bors. Tomēr sezonai turpinoties, tas izlīdzinājās. Tas nozīmē, ka bora pavasara stratēģija, kuru izmanto saimniecībās, ir pareiza - visbiežāk tie ir 400-500-600  g/ha bora tīrvielas, vai 3-4 l/ha YaraVita Bortrac sezonā.

Molibdēns. Rapši ir jutīgāki pret molibdēna trūkumu nekā graudaugi.

29 % paraugu ir zems molibdēna līmenis augos

Molibdēna deficīta risks ir īpaši izteikts skābās (pH <6,0) un zema organiskā satura augsnēs. Molibdēna trūkums ziemas rapšos bija liels arī pagājušajā pavasarī, rudenī novāktajās lapās situācija nebija labāka. Molibdēns regulē slāpekļa metabolismu un augiem pieejamā nitrātu slāpekļa veidošanos. Ja pietrūkst molibdēns, tiek traucēta sānu dzinumu, ziedu pumpuru un sēklu veidošanās, un netiek sasniegta maksimālā iespējamā raža.

Vieglākais risinājums molibdēna nodrošināšanai ir YaraVita MOLYTRAC, kas ir tirgū pieejamais koncentrētākais Mo mēslojums. To var lietot kopā ar YaraVita BORTRAC vai YaraVita BRASSITREL PRO, kas satur ne tikai molibdēnu, bet arī citus rapsim svarīgus mikro elementus.

Divi galvenie rapša pamatbarības elementi slāpeklis un sērs lapu analīzēs bija pietiekami. Kas ļauj domāt, ka vismaz šogad, slāpekļa, un jo īpaši sēra stratēģija saimniecībās strādāja labi.

Ziemas rapša mēslošanas programma

Ziemas kvieši

Kālijs - stabils sarkanā lauciņa “līderis”.

Atsākoties veģetācijai, kālija deficīts graudaugu lapu paraugos bija 98 % un palika praktiski nemainīgs visu sezonu.

Lai situāciju uzlabotu, svarīgi ir nodrošināt kāliju pietiekamā daudzumā ar pamatmēslojumu, izvērtējot augsnes kālija nodrošinājumu, plānoto ražu un iznesi. Risinājumsir arī papildus YaraMila NPK pavasarī, kur kālija iedarbība ir ļoti laba. Vēlāk veģetācijas sezonā tāpat piemēroti tie paši ārpussakņu mēslošanas līdzekļi kā rapsim – YaraTera Krista SOP, YaraVita UNIVERSAL BIO un YaraTera KRISTALON SPECIAL PLUS 20-20-20.

Ārpussakņu smidzinājums jāveic kopā ar T1 smidzināšanu, vajadzības gadījumā atkārtojot ar T2 fungicīdu.

Raugoties uz graudaugiem svarīgajiem mikroelementiem ,situācija ir uzlabojusies. Graudaugu audzētāji ir sākuši vairāk izmantot mikroelementus saturošus produktus, kā piemēram, YaraVita GRAMITREL, YaraVita ZINTRAC, YaraVita MANTRAC PRO.

Mangāna saturs 76% paraugu bija pietiekošs. Tomēr situācija ar mangānu var vērtēt kā divējādu. Bija vietas, kur mangāns kritiski zems nebija pat agrā pavasarī. Un bija jāveic tikai rutīnas mangāna smidzinājums. Dažos laukos mangāns bija lietots jau rudenī, kas arī noteica mangāna saturu augā. Savukārt bija lauki, kur izteiktu mangāna deficītu noteica gan laika, gan augsnes apstākļi. Un tur deficītu vislabāk varēja novērst ar  YaraVita MANTRAC PRO  smidzinājumu. Mangāna deficīta gadījumā ārstēšana ir efektīvāka kā profilakse, jo mangāns nepāriet uz jauni augošajām auga daļām, un mangānu atkārtoti izsmidzinot, tiek novērsts mangāna deficīts, simptomiem atkal parādoties.

Mangāns ir slāpekļa metabolisma aktivators, nodrošina augiem labāku izturību pret slimībām un ražas kvalitāti.

Cinks ir svarīgs daudzu enzīmu komponents, un tas ir iesaistīts augšanas hormonu ražošanā un starpmezglu posmu pagarināšanā. 

Cinka deficīts bija vērojams 65% no ziemas kviešu lapu paraugiem. 

Ja trūkst cinks, cerošanas laikā palēninās lapu augšana un sakņu attīstība. Tā rezultātā samazinās fotosintētiskās virsmas laukums un cieš raža, turklāt samazinās graudu skaits vārpā.

Labākais laiks apstrādei ar cinku ir līdz cerošanas vidum. Tomēr ja lapu paraugā ir konstatēs cinka trūkums, to var izlabot līdz karogalapas fāzei. Cinks ietekmē ražas kvalitāti un, ja tā nav, olbaltumvielu saturs ir zemāks kā vēlams. YaraVita ZINTRAC ir koncentrētākais tirgū pieejamais Zn saturošais ārpussakņu mēslojums. Rekomendētā deva ir 0,2-0,5 l/ha.

Varš. Zems vai ļoti zems vara līmenis bija 71 % paraugu. Tomēr ļoti smaga deficīta īpatsvars ir nedaudz samazinājies un attiecīgi palielinājies "nedaudz zems" līmenis.

Trūkstot varam, tiek zaudēts līdz pat 1-1,2 tonnām graudu no hektāra.

Varš veicina graudu cerošanu un nosaka graudu skaitu vārpā. Smidzināšana jāveic vēlākais līdz stiebrošanas fāzes sākumam (BBCH 31). Varš palielina olbaltumvielu saturu graudos, tas aktivizē fermentus augos, kas iesaistīti lignīna ražošanā, līdz ar to padarot tos izturīgākus pret veldri. Cerošanas stadijā mēs varam būtiski veicināt produktīvo dzinumu veidošanos un ietekmēt graudu skaitu vārpā. Nav vērts gaidīt vara trūkuma pazīmes, bet cerošanas laikā izsmidzināšanas programmā jāiekļauj varu saturošs mēslojums kā YaraVita GRAMITREL/ YaraVita CEREIS 1,5 l/ha vai YaraVita COPTRAC 0,3-0,5 l/ha.

Bora līmenis bija zems vai ļoti zems gandrīz visos ziemāju graudaugu lapu paraugos. Bors netiek uzskatīts par svarīgu graudaugu barības vielu, kā tas ir rapsim. Graudaugiem šis elements ir vajadzīgs daudzkārt mazāk. Un kvieši nebūs jutīgi pret bora deficītu. Tomēr, ja bora līmenis lapās ir mazāks par 5 ppm, bors graudaugiem ir jāsmidzina caur lapām. Bors ietekmē graudu tilpuma masu. Par laimi, lai koriģētu bora deficītu, pietiek ar nelielu bora ārpussakņu mēslojuma daudzumu. Zema vai ļoti zema bora līmeņa gadījumā karoglapas fāzē ieteicams izsmidzināt ar YaraVita B0RTRAC 0,2 -0,3 l/ha.

3/4 paraugu slāpekļa un sēra līmenis graudaugu lapās bija augsts un pietiekošs. Tas varēja  būt saistīts ar augstāku slāpekļa mēslojuma 1ās devas izmantošanu šajā pavasarī un slāpekli-sēru saturoša mēslojuma izmantošanu jau pirmajā papildmēslošanas reizē.  Būtisks faktors  slāpekļa izmantošanai ir slāpekļa forma (NO₃ ,NH₄, NH₂ ), jo īpaši pirmajai papildmēslošanai.  Vienmēr atceramies , ka pirmais ”strādā” NO₃ formas slāpeklis. Cits iemesls var būt fakts, ka ziemāju saknes attīstījās ļoti spēcīgi jau rudenī un barības vielu pieejamība šajā pavasarī bija labāka. Un nenoliegsim, ka lauksaimnieki aizvien labāk apzinās sēra-slāpekļa kombinācijas nozīmīgumu.

Ziemas kviešu mēslošanas programma

Secinājumi

• Uzmanību kālija nodrošinājumam gan kviešiem , gan rapsim visā veģetācijas sezonā
• “Rutīnas” mikroelementu smidzinājumi gan kviešiem, gan rapsim, pamatojoties uz katra kultūrauga “atslēgas” mikroelementiem un iepriekšējo gadu lapu analīžu rezultātiem.
• Pirmais mikroelementu smidzinājums graudaugiem jau rudenī sākot no AS 12 ar YaraVita GRAMITREL/ YaraVita CEREIS  1-1,5 l/ha.
• Rapsim rudenī YaraVita BRASSITREL PRO 1,5 l/ha + YaraVita Bortrac 1-1,5 l/ha sākot no 6 lapu stadijas.
• Prognozējama vai jau esoša vizuālā defīcīta gadījumā mikroelementu korekcija ar vienu elementu saturošiem produktiem YaraVita COPTRAC, YaraVita MANTRAC PRO, YaraVita ZINTRAC.

Agnese Pinka, Yara agronome Latvijā