Kā uzlabot miežu veselīgumu?

Labi sabalansēta augu mēslošanas programma var palīdzēt augu aizsargāt un veidot tā paša aizsardzību no dažādām slimībām.

Slāpeklis ietekmē slimību izplatību

Mieži būs jutīgāki pret slimībām un kaitēkļiem, ja slāpekļa un kālija pieejamība nav līdzsvarota. Šī nelīdzsvarotība var izraisīt vājāku kultūraugu augšanu, kas satur augstāku šķīstošo slāpekļa savienojumu un ogļhidrātu koncentrāciju. Pēdējie nodrošina viegli pieejamu barības avotu tādām obligātām parazītu slimībām kā rūsa un miltrasa. Pārmērīgs slāpekļa daudzums var palielināt saslimstību.

Ir svarīgi arī saglabāt līdzsvaru starp esošajām slāpekļa formām, tas ir nitrātu un amonija formas slāpekli, jo abi šie veidi ir identificēti, lai mazinātu specifiskas augu slimības.

Fosfora deficīts palielina uzņēmību pret slimībām

Kad fosfātu daudzums ir deficītā, var rasties miežu ražas samazināšanās un paaugstināta uzņēmība pret slimībām. Šī reakcija ir saistīta ar ierobežoto fosfora deficītu augu metabolismā un augšanā, atstājot augu neaizsargātu pret patogēnu uzbrukumiem. Pētījumi liecina, ka saslimšanas ar miltrasu, pie apstākļiem, kad trūkst fosfora, pieaug par 50 %.

Kālija deficīts vai nelīdzsvarotība ar slāpekli vājina augu izturību pret slimībām

Augi ar kālija deficītu vāji sintezē tādus kompunentus kā ciete, olbaltumvielas un celuloze, izraisot mazāku savienojumu, piemēram, amīdu, uzkrāšanos slimībām. Kālija trūkuma dēļ var rasties arī plānākas šūnu sienas ar mazāku mehānisko izturību pret kaitēkļiem. Pārskatot vairāk nekā 1000 graudaugu pētījumu, tika atklāts, ka gadījumos, kad kālija līmenis bija zems un nebija līdzsvarā ar slāpekļa nodrošinājumu, kālija papildus lietošana samazināja slimības un baktēriju infekcijas vairāk nekā 70% gadījumu.

Kālija deficīts ir saistīts arī ar lielāku rūsas infekcijas līmeni un miltrasas sastopamību.

Mangāna ietekme uz slimību izplatību

Mangāns daudzos gadījumos ir bijis tieši saistīts ar slimību izplatību. Tam ir tieša nomācoša ietekme uz sēnīšu, īpaši miltrasas veidošanos, kā arī tas ir iesaistīts lignīna un suberīna ražošanā, piešķirot augu šūnām lielāku fizisko neizturību pret infekcijām. Augiem, kuriem trūkst mangāna, ir slikta spēja metabolizēt slāpekli, tādējādi nitrātu slāpeklis uzkrājas lapās. Tas darbojas kā barības avots tādām slimībām kā rūsai un miltrasai, paaugstinot infekcijas līmeni miežos.