Kviešu augšana un attīstība

Kviešu augšanu un attīstību - no sējas līdz ražas novākšanai – nosacīti var sadalīt trīs attīstības posmos. Tie ir: izveidošanās, auga būvniecība un ražošana.

Kviešu attīstības fāzes

Izveidošanās

Izveidošanās process sākas no sēšanas un ilgst līdz stiebrošanas sākumam. Šajā laikā attīstās ražu formējošie dzinumi, veidojas primārā sakņu sistēma un attīstās lapotne. Ražu veidojošie komponenti (vārpu skaits un graudu aizmetņi/ m2) rodas šī procesa beigās. Augšanas ātrums būs atkarīgs no laika apstākļiem, jo mākoņainās un aukstās dienās augšana un attīstība būs ļoti lēna. Vasaras kviešiem šis process būs ātrs, jo dienas ir gaišas un gaisa temperatūra pieaug.

Auga būvniecība

Būvniecības process sākas no pirmā mezgla veidošanās un ilgst līdz ziedēšanai. Šis ir ārkārtīgi svarīgs augšanas un attīstības posms, jo veidojas ražu nesošā lapotne, dziļā sakņu sistēma, auglīgie ziedaizmetņi un stublāja rezerves. Augšana ir ļoti strauja, ar augstu ikdienas barības vielu pieprasījumu no augsnes. To dēvē arī par ‘Lielās Izaugsmes Fāzi’Lapotnes veidošanās ir pabeigta, kad augs spēj uztvert 95 % no fotosintētiski aktīvās radiācijas (FAR).

Ražošana

Ražošanas process sākas tūlīt pēc ziedēšanas un ilgst visu graudu veidošanās laiku līdz pat nogatavošanās beigām. Šajā laikā formējas svarīgākie ražu veidojošie rādītāji, kas ir graudu skaits/ m2 un graudu svars. Šajā laikā maksimāli jācenšas saglabāt karoglapu un slāpekļa saturu tajā, jo tas nodrošinās līdz pat 70 % no ogļhidrātiem, kas tiek piegādāti graudiem.

Kviešu attīstības stadijas

Detalizētāk kviešu attīstību nosaka, izmantojot dažādas skalas, kas pazīstamas jau daudzus gadus. Plašāk izmantotas tiek trīs skalas: Cadoks, Feekes un Haun. Daudz tiek lietota Cadoks skala - tā palīdz pieņemt svarīgus lēmumus par agrotehnoloģiskajiem pasākumiem. Zemāk var iepazīties ar skalas elementiem.