Kā palielināt lapu un dzinumu skaitu

Lapu un dzinumu skaits nosaka lapotnes lielumu un vārpu skaitu novākšanas laikā. No kopējā dzinumu skaita, kas izveidojas un izdzīvo līdz ražas novākšanai, ir atkarīgs vārpu skaits. Svarīgākie makroelementi agrīnai dzinumu un lapu augšanai, kā arī dzinumu izdzīvošanai ir slāpeklis, fosfors un sērs. No mikroelementiem vissvarīgākie ir mangāns un cinks - to lietošana palielina lapu un dzinumu skaitu.

Augu mēslošana un lapu un dzinumu skaits

Vissvarīgākie makroelementi agrīnai auga attīstībai, lapu augšanai un izdzīvošanai ir slāpeklis, fosfors un sērs, kā arī mikroelementi- mangāns un cinks,kas arī visbūtiskāk palīdz palielināt  lapu un dzinumu skaitu.

Slāpeklis

Slāpeklis ir vissvarīgākais barības elements, lai sasniegtu augstas ražas. Adekvātas mēslojuma devas dod lielākas lapas un vairāk dzinumu, ļaujot katrai lapai attīstīties ātrāk. Savukārt slāpekļa deficīts samazina vārpiņu aizmetņu veidošanos, kas mazinās arī potenciālo graudaizmetņu skaitu (ziedu skaitu).

Izveidojušos dzinumu izdzīvošanu var ietekmēt mijiedarbība starp slāpekļa devu un tā lietošanas laiku.

Tur, kur dzinumu skaits ir zem optimālā, lietojot augstākas slāpekļa mēslojuma devas agri sezonas sākumā (AS 25-30), palielināsies dzinumu skaits un līdz ar to arī vārpu skaits.

To gan nevajadzētu izmantot gadījumos, kad ir pietiekams augu skaits uz platības vienību, jo tas var novest pie pārmērīgas lapu un dzinumu augšanas un veldres.

Audzējot vasaras kviešus, laiks, kad veidojas lapas un kopējais dzinumu skaits, ir ļoti ierobežots, tāpēc slāpekļa lietošana agri un lielās devās ir ārkārtīgi svarīga, lai sasniegtu vēlamo agrīno augšanu un dzinumu skaitu.

Slāpekļa ietekmi uz ražu skaidri apliecina attēlā redzamā līkne - slāpekļa lietošana teju dubulto iegūstamo ražu.

Tomēr jāatceras, ka pārmērīgi liela tā izmantošana veicina pārmērīgi strauju lapu augšanu un auga veldrēšanos. Optimālais slāpekļa līmenis (N opt) ir līmenis, pie kāda tiek iegūta maksimāla ekonomiskā atdeve.

Fosfors

Fosfors tiek uzskatīts par otru svarīgāko barības elementu pēc slāpekļa, ņemot vērā tā ietekmi uz augu augšanu un attīstību. Pēc tam, kad augam attīstījušās divas līdz trīs lapas, tas sāk izmantot augsnē esošo fosforu, lai turpinātu lapu un dzinumu augšanu. Fosfora pieejamību augsnē var ietekmēt daudzi faktori, tostarp pH un citi elementi, piemēram, alumīnijs, dzelzs un kalcijs, kā arī augsnes mitrums un temperatūra.

Ir svarīgi nodrošināt augiem viegli pieejamu fosforu, lai novērstu tā ierobežojošo ietekmi uz dzinumu augšanu. Ziemas kviešiem svarīgi ir ievērot divus laikus. Pirmais - agrā augu attīstības stadijā (AS 13.-25.), kad notiek strauja lapu un sakņu augšana un attīstība, bet otrais - kad atsākas augšana - pavasarī (AS 25.-30.). Laika posmā no aprīļa līdz maijam tiek uzņemti 70 % fosfora, tāpēc fosfora mēslojuma lietošana rekomendējama arī pavasarī, lai apmierinātu šo vajadzību.

Fosfora lietošana pavasarī ziemas kviešiem dod ražas pieaugumu.

Ārpussakņu fosfora lietošana var tikt iekļauta fosfora mēslošanas programmā, lai uzlabotu fosfora pieejamību kultūraugiem, kad tā izmantošana no augsnes ir ierobežota. Tas uzlabotu augu rudens un pavasara augšanu un attīstību.

Sērs

Sērs ir vēl viens svarīgs barības elements, kas nodrošina nepārtrauktu augšanu dzinumu attīstībai. Augu augšanas celtniecības bloki ir uz sēru balstītas aminoskābes, no kurām veidojas daudzas auga olbaltumvielas.

Sērs slikti pārvietojas augā, līdz ar to jaunās lapas cieš pirmās. Lai apmierinātu šo nepārtraukto sēra nepieciešamību, sērs būtu jālieto vairākkārt – tikai tad tiks nodrošināts auga pieprasījums pēc tā. Lai novērstu īslaicīgu sēra deficītu, to iespējams lietot kā ārpussakņu mēslošanas līdzekli.

Mangāns un cinks

Mangāns un cinks ir divi svarīgi mikroelementi, kas ietekmē ražu veidojošos komponentus, piemēram, palielina vārpu skaitu un graudu izmēru, kā rezultātā palielinās novācamā graudu raža.

Mangāns un cinks uzlabo arī citu makro un mikro barības elementu uzņemšanu.

Citi agrotehniskie nosacījumi, kas ietekmē kviešu ražību

Auga dzinumu skaitu var ietekmēt:

  • šķirnes izvēle / kviešu tips – šķirnes atšķiras ar to cerošanas intensitāti un attīstības ātrumu;
  • sēšanas datums – agra sēja palielina cerošanas intensitāti;
  • izsējas norma – augstas izsējas normas dod vairāk galveno dzinumu un samazina cerošanu;
  • augsne / sēklu gultne – slikti sagatavota sēklu gultne un augsnes sēšanās palēnina  cerošanas tempu;
  • kaitēkļu, piemēram, gliemju, ierobežošana;
  • augsnes barības elementu saturs – laba auglība (augsts slāpekļa saturs) palielina cerošanas koeficientu.

Kopumā, ja izsēto sēklu skaits tiek samazināts un tās tiek iesētas pietiekami agri, katrs individuāls augs sacero vairāk, kā rezultātā tas dod vairāk produktīvo dzinumu un izveido ražojošu vārpu. Auga dzinumu skaitu un saglabāšanos ietekmē:

  • rudens un ziemas laika apstākļi (ziemas kviešiem) - auksts laiks palēnina lapu un dzinumu veidošanos;
  • augu augšanas regulatori - tie samazina augu augumu, palielina dzinumu skaitu/ izdzīvošanu;
  • slāpekļa lietošana - tā palielina lapu izmēru, dzinumu skaitu un dzinumu izdzīvošanu.