Eļļas rapsis
Eļļas rapsim ir nepieciešams daudz slāpekļa, tomēr vairāk nekā puse no uzņemtā slāpekļa atgriežas augsnē. Slāpeklis ir labas ražas nosacījums, bet tā pārmērīgums var kaitēt eļļas saturam. Sabalansēta mēslošana ar slāpekli ir ļoti būtiska.
Eļļas rapsim kā augam, kam nepieciešams daudz fosfora, jāabsorbē 90 kg P2O5 uz 3,5 t/ha ražas. Visā pasaulē fosfors bieži vien ir galvenais ražu ietekmējošais faktors. Eiropas valstis, šķiet, ir no jauna atklājušas šīs barības vielas svarīgumu.
Eļļas rapsis laika posmā no veģetācijas sākuma pavasarī līdz ziedēšanai spēcīgi absorbē kāliju - līdz pat 400 kg/ha. Kālijs ir barības viela ar vislielāko momentāno plūsmu, kad augs dienā var absorbēt vairāk kā 12–15 kg/ha. Pat ja sezonas beigās 90% kālija atgriežas atpakaļ, augsnei jāspēj apmierināt šo ievērojamo vajadzību.
Bieži novārtā atstāto barības vielu – magniju - eļļas rapsis patērē ievērojamos daudzumos (80 kg/ha). Mēslošana ar magniju bieži tiek realizēta netieši – lietojot kalcija-magnija kondicionētāju slāpekļa mēslojumā vai kopā ar sēra mēslojumu. Tāpat arī augsnes mēdz saturēt pietiekami daudz magnija, tomēr ir jāpārliecinās par tā pieejamību augiem. Šī barības viela veicina sabalansētu eļļas rapša barošanu.
Sērs ir īsts sekundārā makroelementa piemērs, kam ir „galvenā” loma eļļas rapša barošanā. Sēra patēriņš eļļa rapsī ir nepārtraukts. Tomēr visvairāk tas tiek uzņemts atsākoties veģetācijai pavasarī līdz pat veģetācijas cikla beigām kopā ar slāpekli. Neapšaubāmi mēslošanas ar sēru ir jāveic pavasarī, galvenokārt apvienojumā ar slāpekļa minerālmēsliem.
Eļļas rapsis ir izceļas ar augstu kālija, slāpekļa, sēra un fosfora patēriņu. Eļļas rapsim nepieciešamas salīdzinoši daudz barības vielu, bet liela daļa no tām atgriežas augsnē ar pēcpļaujas atliekām.
Bors ir eļļas rapša „galvenais” mikroelements. Tā trūkums, kas visbiežāk sastopams kaļķainās augsnēs, var izraisīt nozīmīgus ražas un kvalitātes zudumus. Tāpēc ir ieteicams uzraudzīt auga iespējamo stāvokli, veicot augsnes un auga analīzes.
Eļļas rapsis izmanto mazāk nekā 20 g/ha molibdēna. Tas ir cieši saistīts ar slāpekļa un sēra uzņemšanu.
Lietojot augstas sēra devas ir būtiski rapsi nodrošināt ar molibdēnu. Molibdēns ir „nozīmīgs” mikroelements visiem krustziežiem, it īpaši skābās augsnēs.
Vara un cinka trūkums ir diezgan reti sastopams mikroelementu trūkums Latvijas apstākļos, tāpēc šie barības elementi neprasa īpašu uzmanību. Mangāna trūkumu reizēm var novērot, ņemot vērā tā nozīmīgo patēriņu eļļas rapša augšanas periodā.
Kā liecina nosaukums, mikroelementi ir nepieciešami daudz mazākā daudzumā (g/t) nekā primārie un sekundārie makroelementi (kg/t). Tomēr tie ir ne mazāk svarīgi eļļas rapša attīstībai un augšanai.
Iespējams, ka to nozīme nākotnē pieaugs, jo:
- ražas potenciāla pieaugums, pateicoties jaunām šķirnēm;
- pareizai augsnes skābuma kontrolei ar kaļķošanu ir tendence samazināt dažādu mikroelementu pieejamību augsnē;
Mikroelementu nozīme balstās uz to lomu fermentu procesos. Jebkurš trūkums var izraisīt nopietnu ietekmi uz ražu.
Mangāns un dzelzs ir divi mikroelementi, ko eļļas rapsis absorbē visvairāk. Tomēr visbiežāk tomēr ir sastopams bora un molibdēna trūkums.
Amerika