Līdzsvarota mēslošana: vai nodrošinām to, kas augam nepieciešams?

Barības elementu pozitīva bilance augsnē

Plānojot mēslošanu un augu seku, svarīgi ir saglabāt pozitīvu barības elementu bilanci augsnē. Kas nozīmē, ka nepaņemam no augsnes vairāk kā iedodam. Pamats šai plānošanai ir augsnes analīzes, kas norāda, cik trūcīga vai bagāta ir augsne, tāpat arī augu seka un plānotās ražas. Viens no elementiem, kuru varam izmantot bilances aprēķinos, ir barības elementu iznese ar ražu un salmiem, ja tie tiek novākti no lauka. Lai barības elementu bilance augsnē veidotos pozitīva, kā minimums, ar pamatmēslošanu, ir jānodrošina vismaz tas barības elementu daudzums, ko potenciāli iznesam ar ražu un salmiem.

Līdzsvarota domāšana

Ekonomiski optimālas mēslošanas gadījumā augu barības vielu iznese ar ražu bieži vien ir gandrīz tāda pati, ko nodrošinām ar mēslošanas palīdzību. Tas nozīmē līdzsvarotu mēslojumu un augu mēslošanas līdzekļu efektivitāti augu barošanai.

Tomēr bilances domāšanu nedrīkst izmantot pilnīgi nekritiski. Lai kultūraugs varētu dot optimālu ražu, kopējā barības vielu uzņemšana ir lielāka par iznesi ar ražu. Augkkopības saimniecībās visbiežāk barības elementi no pēcpļaujas atliekām tiek "recirkulēti’’ augsnē, lai augs tos uzņemtu nākamajos gados. Īpaši skaidrs tas ir par kāliju salmos, kur kultūraugam ir jāuzņem apmēram 10 reizes vairāk kālija saknēs, salmos, lapās un vairāk kā pēc tam tiek iznests ar ražu (skatiet piemērus un tabulu tālāk).

Ja augsnē barības elementu saturs ir zems, jo īpaši svarīgi ir veikt augsnes analīzes, lai nenoplicinātu augsni vēl vairāk. Barības elementu satura līdzsvaram ir jāmēslo ievērojami vairāk, nekā tiek iznests ar ražu. Ja veicat augsnes analīzes, augsnes pamatbarības elementu (P, K) līmeņa paaugstināšanai augsnē vienmēr tiek nodrošinātas rekomendācijas, kas ietver iznesi ar ražu un papildu mēslojuma daudzumu pamatbarības elementu līmeņa celšanai.  Reti, bet tomēr, ja augsnes barības elementu saturs ir ļoti augsts, barības elementu nodrošinājumu varam samazināt- respektīvi, lietojot barības elementus mazāk , kā tiek  iznests. Dažu gadu laikā augsnē izveidosies vēlamais līdzsvars. Tomēr Latvijas augsnes visbiežāk ir ar barības elementu, īpaši fosfora, deficītu.

Ko varam izrēķināt?

Precīzākais veids, kā varam mēģināt saprast barības elementu bilanci, ir veidot mēslošanas plānu. Viens veids ir izmantot normatīvu tabulas, ko kā piemērus arī šeit izmantoju. Vēl precīzāks, bet reti izmantots veids - papildus augsnes analīzēm noteikt ražas barības elementu saturu (graudu, sēklu) aktuālajai ražai. Līdzīgi kā nosakām barības elementu saturu lapās, to varam veikt arī graudiem un rapša sēklai. Analīze līdz kilogramam vai gramam precīzi pasaka, cik daudz makro un mikro elementus iznesam ar ražu no konkrētā lauka. Piemērs ar attēlu no Megalab zemāk:

Yara Megalab kviešu graudu barības elementu analīzes

Yara Latvija pagājušajā gadā veica vairāku ziemas kviešu šķirņu graudu laboratorisko analīžu apstrādi un aprēķinus, lai noteiktu barības vielu iznesi ar 7t graudu ražas. Rezultātus par pamatbarības elementu iznesi varat redzēt tabulā zemāk.

Šie skaitļi indikatīvi norāda pamatbarības N-P-K elementu minimumu, kas būtu jānodrošina ziemas kviešiem, lai saglabātu pozitīvu barības elementu bilanci augsnē, ja  no lauka tiek novākti tikai graudi. Saimniecībās, kas no lauka novāc arī salmus, lai saglabātu pozitīvu barības elementu bilanci, ir jānodrošina barības elementi, kas tiek iznesti ar salmiem. Salmi, gan rapša, gan graudaugu, ir vērtīgs mēslošanas materiāls, jo ilgstošā laika periodā mineralizēšanas rezultātā atbrīvo barības elementus.

Par kāliju salmos. Graudu-salmu attiecība ir atkarīga no šķirnes ko audzējam - šķirnes ar gariem vai īsiem stiebriem. Ražas attiecības koeficients sēkla:salmi, ko varam izmanot ir 1:1,1 graudaugiem un aptuveni 1:2 rapsim.¹ Respektīvi 1 t graudu dos 1,1 t salmu. Tomēr precīzi to var pateikt, veicot precīzu salmu masas uzskaiti.

Tātad, teorētiski, ar ražu 7 t /ha, iegūstam 7,7 t salmu.

 Kas potenciāli dod 7,7  x 9,6 kg K₂O (salmu K₂O saturs) = 74 kg/ha (A. Ruža, I.Kārkliņš, Lauku kultūraugu Mēslošanas normatīvi. 2013)¹.

Latvijas dati norāda (A. Skudra, Kultūraugu mēslošanas plāna izstrādes metodika)², ka tekošajā gadā varam rēķināt, ka ar 1 t kviešu salmu augsnē nonāk ap 5 kg K₂O. Respektīvi varam rēķināties, ka aptuveni 40-50 % no kālija satura salmos ir pieejami izmantošanai. Rapša salmi satur ap 15 kg K₂O t¹. Un tekošajā gadā varam rēķināties ar aptuveni 8 kg K₂O no 1 t rapšu salmu². Atbilstoši izrēķinot proporcionāli no iegūtās ražas. Tāpat, kā jau minēts iepriekš, augu atlieku  mineralizēšanās augsnē  ir process, kas nekad nebeidzas, jo ik gadu augsnē nonāk jaunas pēcpļaujas atliekas.  To mineralizēšanās, tāpat  kā visi procesi augsnē, ir atkarīgi no ļoti daudz ikgadējiem faktoriem. Kā būtiskāko var minēt augsnes mikrobioloģisko aktivitāti.

Par fosforu salmos. Graudaugu (kvieši, mieži) salmi satur ap 1,4 kg P₂O₅  1 t salmu. Rudzi un auzas attiecīgi  2 un 3 kg P₂O₅ 1 t salmu¹. Tātad attiecīgi ar graudu ražu 7 t/ha un salmu ražu atbilstoši 7,7 t/ha mums ir 11 kg P₂O₅/ha, kas nākošajiem augiem potenciāli būs pieejams vairāku gadu laikā. Varam rēķināties ar aptuveni 30 % fosfora, kas ik gadu mineralizējas augsnē no pēcpļaujas atliekām².  Ziemas rapša salmi satur ap 2,5 kg P₂O₅ 1 t salmu. Un tekošajā gadā varam rēķināties ar 40 % fosfora, kas pieejams augiem². Tātad 6 t salmu x 2,5 kg=15 kg P₂O₅ x 40 %= 6 kg P₂O₅ /ha.

Redzam, ka fosfora proporcija graudi:salmi  ir aptuveni 5:1. Savukārt kālija proporcija graudi:salmi ir 1:2,4.

Atbilstoši varam secināt, ka fosfors ir tas barības elements, kuru no lauka ‘’novācam’’ ar graudu vai rapša sēklu ražu.

To apstiprina arī Yara Latvija veiktās  vairāku šķirņu graudu barības elementu analīzes Megalab laboratorijā.  Analīzēs redzam arī to, ka atšķiras dažādu šķirņu barības elementu iznese, kas ir saistīts ar šķirnē iekodēto barības vielu nepieciešamību. Kā zināms, ir intensīvākas un prasīgākas šķirnes un tai pašā laikā mazāk intensīvas un mazāk prasīgas šķirnes pēc barības elementiem. Atkarībā no ziemas kviešu šķirnes, ar 7 t ražu fosfora iznese svārstījās no 50-70 kg P₂O₅  no hektāra. Visprasīgākā bija šķirne ‘Angelus’, kas ar 7 t graudu iznesa 70 kg P₂O₅. Savukārt ‘Etana’ iznesa 50 kg P₂O₅ ar 7 t ražu.

Yara rudens mēslošanai piedāvā vairākas YaraMila NPK(S) formulas, ar augstu fosfora saturu, lai nodrošinātu pozitīvu pamatbarības elementu bilanci.

YaraMila NPK(S) 10-24-24 (7), YaraMila NPK (S) 13-24-12 (8) YaraMila  NPK (S) 10-13-25 (9)

Ar 200-300 kg/ha YaraMila nodrošinām 48-72 kg/ha fosfora, kas nosedz iznesi ar 7 t graudu vai 3,5 -4 t/ha rapša.  Un atbilstoši kāliju 72 kg/ha ar YaraMila NPK(S) 10-24-24 (7)   vai 36 kg/ha ar YaraMila NPK (S) 13-24-12 (8)

Efektivitāte

Lai panāktu efektīvāku YaraMila mēslošanas līdzekļu izmantošanos, iesakām izmantot YaraMila granulu kvalitāti un lietot to kombinētajās sējmašīnās, nodrošinot tā tūlītēju pieejamību dīgstošajiem graudiem vai rapša sēklai. Šādu praksi izmanto arī saimniecības, kas mēslo laukus pēc augsnes kartēm, daļu no fosfora nodrošinot kopā ar sēju ar komplekso YaraMila NPK(S). Tas attaisnojas ar spēcīgāk un ātrāk dīgstošiem augiem, pateicoties fosforam, kas ir sēklas tuvumā. Izmantojot dalīto mēslošanu ar DAP un MAP, ir jārēķinās, ka auga saknes nepieciešamo fosforu, kas patiesi ir mazkustīgs augsnē, sasniegs tikai tad, kad tās būs sākušas augt. Jo granulu pārklājums uz laukuma vienību, ko sasniedzam ar DAP vai MAP produktiem ir kā reizi ir 2x mazāks, ko varam panākt, lietojot YaraMila izkliedsējā.

Ne mazāk svarīgi - slāpekļa faktors rudenī

Kā ne mazāk svarīgu elementu rudens sējai jāmin slāpeklis, it īpaši ziemas rapsim. Ziemas rapsis visā rudens augšanas posmā aug ilgi un veido lielu biomasu, kuras izaudzēšanai tiek patērēts vismaz 50-60-70  kg/N ha. Lietojot NPK mēslošanas līdzekļus ar zemu N saturu kā 5,6,7, % , ar tradicionālajiem 300 kg NPK /ha nodrošinām vien maksimāli ap 20 kg /N ha. Bet vajag vairāk. Viens no risinājumiem ir lietot pirmo virsmēslojumu jau rudenī - kā YaraBela AXAN vai YaraBela SULFAN 100 -120 kg/ha. Vai izmantot YaraMila NPK (S) , kur N saturs ir no 10-14 %, tādejādi nodrošinot vismaz 30, bet maksimāli pat 42 kg/N ha. Tādejādi samazinot vienu braucienu pa lauku ar minerālmēslu kliedētāju. Tas paliek katras saimniecības ziņā, kas būs vislabākais lēmums.

Līdzīgi kā  pamatbarības elementus, esam analizējuši arī mikroelementu saturu un iznesi ziemas kviešos. Par to, kad tuvosies ārpussakņu mēslošanas "sezona’’.

Turpināsim graudu un rapša sēklu analīzi, lai iegūtu zināšanas un informāciju, ar kuru dalīties!

¹ A. Ruža, I.Kārkliņš, Lauku kultūraugu mēslošanas normatīvi, Jelgava, 2013. gads

² A. Skudra, Kultūraugu mēslošanas plāna izstrādes metodika, Ozolnieki, 2008. gads

Yara Latvija atgādina: mēslošanas līdzekļus lietojiet tikai atzītas nepieciešamības gadījumā,izvērtējot auga un augsnes nepieciešamību pēc barības vielām konkrētajā attīstības periodā un pēc konsultācijas ar agronomu. 

Informāciju sagatavoja:

Agnese Pinka, Yara agronome Latvijā©