Kvalitatīva mēslošanas līdzekļu izkliedēšana ietaupa saimniecības līdzekļus ilgtermiņā
Pareizi iestatīts un kalibrēts izkliedētājs ir izkliedes procesa būtiska sastāvdaļa, lai mēslošanas līdzekļa izkliedēšana būtu efektīva un kultūraugi saņemtu visas nepieciešamās barības vielas. Lūk dažas nevienmērīgas slāpekļa izkliedes konsekvences:
1. Veldrei nē!
Slāpeklis ir viens no galvenajiem kultūraugu augšanas veicinātājiem un palīdz veidot ražu. Bet esiet uzmanīgi: nevienmērīgi izkliedējot slāpekli, dažās zonās tas var būt par daudz, bet citās – par maz. Pārmērīga slāpekļa daudzuma ietekmē veidojas gari, tievi stublāji, kas nespēj sevi noturēt un notiek veldrēšanās. Saveldrētos augus ir grūtāk novākt, un tādējādi veidojas ražas zudumi. Tāpat nevienmērīga slāpekļa mēslojuma izkliede traucē augiem vienlaicīgi nobriest. Kopumā nevajadzīgs un dārgs pasākums, no kura iespējams izvairīties.
2. Atrodiet atšķirības, ko rada nevienmērīgs proteīna saturs
Neizlīdzināts lauks un veldrēšanās ir divas slāpekļa neprecīzas izkliedes sekas, ko var viegli pamanīt. Bet ir vēl cita nevienmērīgas slāpekļa izkliedēšanas problēma un to var atklāt tikai pēc ražas novākšanas. Tas, no kā noteikti vēlaties izvairīties, ir nevienmērīgs proteīna saturs kviešos. Neizlīdzinātais proteīna saturs rada visas ražas vidējo kvalitātes rādītāju mazināšanos, padarot to neatbilstīgu vēlamajām kvalitātes prasībām. Atkal nevajadzīga un dārga lieta, no kuras droši vien vēlētos izvairīties.
3. Mēslošanas līdzekļu izšķiešana
Ir dārgi izšķērdēt mēslošanas līdzekļus, tos lietojot nepareizajā vietā un neatbilstīgā laikā. Turklāt tādā veidā tiek riskēts arī ar ietekmi uz ražību, piemēram, ražas zudumi, nevienmērīga nogatavošanās, lēna ražas novākšana, palielināts veldrēšanās risks un nevienmērīgs olbaltumvielu saturu augos. Precīzas izkliedēšanas nodrošināšanai veltīts laiks varētu būt vērtīgākās minūtes kultūraugu apsaimniekošanā.
Cik daudz naudas tiek nelietderīgi iztērēts, ja izkliedētājs nav pareizi kalibrēts?
Veicot izkliedes simulāciju lauka izmēģinājumos tika salīdzināts 10% variācijas koeficients ar 34% variācijas koeficientu un tika noteikts, ka iespējamais ražas pieaugums ir 3 %. Aksels Links (Axel Link), Yara Hanninghofas pētījumu centra vecākais pētnieks, ir izstrādājis modeli, kas parāda iespējamos zaudējumus no hektāra gan uz slāpekli (N) reaģējošās, gan nereaģējošās vietās.
“Mēslošanas līdzekļu precīza izkliede nozīmē ražas pieaugumu un līdz ar to papildienākumus 20–100 EUR apmērā no hektāra, atkarībā no attiecīgās vietas augsnes reakcijas uz slāpekli”, skaidro Mails Harimans (Miles Harriman), Yara galvenais agronoms Eiropā.
Uzzināt vairāk par mēslojuma izkliedi
Jūs varētu interesēt arī:
Pārbaudiet savas saimniecības slāpekļa efektivitāti!
Mūsu slāpekļa efektivitātes kalkulators novērtēs Jūsu saimniecības līdzšinējo sniegumu un ieteiks, ko Jūs varat darīt, lai to uzlabotu.
Yara piedāvātie risinājumi
