Ārpussakņu fosfors – modinām kviešus un rapsi pavasarī

Visi augšanas posmi svarīgi; katrs ietekmē kopējo ražu

Graudaugiem un rapsim agri pavasarī mēdz būt grūtības strauji uzsākt augšanu, jo tie nevar uzņemt  fosforu no vēsas, mitras augsnes. Fosfora pieejamību ietekmē ne vien augsnes temperatūra, bet arī augsnes pH. Kombinējoties šiem abiem faktoriem visnegatīvākajā scenārijā – zems pH un zema temperatūra -  fosfora pieejamība ir vien 13 % (Skatīt tabulu).  Papildus fosforu traucē uzņemt arī vāji attīstīta sakņu sistēma. Fosfora pieejamība no augsnes pieaug, palielinoties augsnes temperatūrai. Bet līdz temperatūras pieagumam, kas Latvijas pavasarī ir neprognozējams, ir iespēja palīdzēt uzsākt strauju augšanu, dodot augiem ātri pieejamu enerģiju ar fosforu saturošu ārpussakņu mēslojumu.

Augšanas posms agri pavasarī ir būtisks -  tā laikā tiek turpināts rudenī ieliktais  pamats biomasas veidošanai. Savukārt augsta biomasa ir fundamentāls priekšnoteikums augstu ražu sasniegšanai. Biomasa ir rezultāts, kas summējas no augu biezības, cerošanas spējas un dzinumu skaita. Augu skaits uz platības vienību ir atkarīgs no sākotnējās izsējas normas, tad to ietekmē sadīgšana un augu izdzīvošanas pēc ziemas. Ir saimniecības, kas eksperimentē ar augu biezību uz m². Un tas labi parāda graudugu spēju veidot daudz produktīvus dzinumus un aizpildīt laukumu, ja vietas ir pietiekami. Jāpiemin arī pārdomāta slāpekļa izmantošanas stratēģija.

Kopējo dzinumu skaitu ietekmē dominējošie laika apstākļi nedēļās un mēnešos starp sadīgšanu un 29. attīstības stadiju.

Cerošanas fāzes aizmetņi sākas jau tad, kad 3. lapa ir pilnībā izveidojusies un beidzas, kadi ir sasniegta stiebru veidošanās . Šī attīstības stadija parasti ir sasniegta aprīļa beigās, maija sākumā atkarībā no ģeogrāfiskā novietojuma Latvijā. Galīgais dzinumu skaits var tikt ietekmēts, saprotot procesu un apstākļus un ar atbilstošiem ieguldījumiem. Un viens no tādiem ir ārpussakņu mēslošana ar fosforu pavasarī.

Fosfora trūkums ierobežo augšanu agri pavasarī

Barības vielu trūkums, īpaši slāpekļa un fosfora trūkums, ierobežo graudaugu agrīno augšanu pavasarī, tādējādi limitējot optimālo  dzinumu skaitu. Šāds trūkums kļūst vēl nozīmīgāks , kad sēja ir vēla un augi rudenī nav attīstīti. Vai pavasarī dominē vēsi, mitri apstākļi.

Pārāk mitras, vēsas augsnes samazina dzinumu veidošanos par 40% līdz 85% (Malik et al, 2001), un ierobežota ir ne tikai dzinumu veidošanās, bet arī sakņu izmērs un arhitektūra.

Neattīstītā sakņu sistēma vēl vairāk samazina barības vielu uzņemšanas iespējas, padarot augus neaizsargātākus pret stresa periodiem, sezonai ejot uz priekšu.

Fosfora “mehānika”

Lai augiem dotu labāko iespēju attīstībai un augšanai pavasarī, ir būtiski koncentrēties uz tām barības vielām, kuras var būt visvairāk ierobežotas. Ja runājam par fosforu, tad procesi un temperatūra augsnē nosaka, cik daudz viegli uzņemams fosfors būs pieejams vai tieši pretēji, nebūs pieejams. Un  tieši fosofrs ir tas, kas var limitēt sākotnējo attīstību pavasarī.

Graudaugi var atsāk augt un veģetēt jau ļoti zemās temperatūrās (apmēram 5-6 oC), potenciāli ātri iztērējot pieejamo fosforu. Trūcīgā fosfora pieejamība limitē saules enerģijas pārvēršanu augiem izmantojamajā ķīmiskajā enerģijā (ATP), kuru izmanto fotosintēzes laikā, kā enerģijas avotu, lai sekmētu augšanu un attīstību.

Ir iespējas, kas var palīdzēt augiem pārvarēt šo īslaicīgo fosofora trūkumu. Padomājiet, kā sakņu sistēma var tikt stimulēta, lai varētu uzņemt pieejamos barības elementus. Viens no veidiem ir stimulēt sakņu sistēmu, ar fosfora izmantošanu caur lapām.

Izmēģinājumi rāda, ka fosfora smidzinājumi graudaugiem AS 25-29 var ievērojami palielināt sakņu sistēmas izmēru.

Enerģijas spēriens

Fofora izmantošana ārpussakņu smidzinājumos dod augam "enerģijas spērienu", stimulējot sakņu un secīgi arī dzinumu augšanu. Tas nav tikai īslaicīgs ieguvums, lai augs atkoptos, bet veido arī potenciālo izturību, lai varētu pārvarētu nelabvēlīgus apstākļus vēlāk veģetācijā. Īsi rezumējot, spēcīga sākotnējā attīstība ir pozitīvs nosacījums visai augšanas sezonai.

Vēl ir būtiski izvērtēt barības elementu nodrošinājumu no augsnes un kā tas ir sakārtots. Ārpussakņu "injekcijas" veicinās papildus barības vielu pieprasījumu no augsnes, lai nodrošinātu turpmāko attīstību. Un joprojām pastāv iespējamība, ka vēsās augsnēs joprojām ir mazs viegli uzņemamā fosfora daudzums. Lai nodrošinātu šo augšanas secīgumu, ir prātīgi nodrošināt svaigu fosforu un kāliju ar YaraMila^® NPK kompleksajiem  minerālmēsliem.

YaraVita KOMBIPHOS/ZEATREL rekomendējam visiem graudaugiem un rapsim agri pavasarī

YaraVita^® KOMBIPHOS un YaraVita^® ZEATREL ir ārpussakņu mēslojumi, kas satur fosforu augiem viegli uzņemā veidā. Viena no rekomendācijām ir 3-5 l/ha izmantošana graudaugiem, 3-5 l/ha ziemas rapsim, tiklīdz atjaunojas veģetācija - tas dos augiem tik ļoti nepieciešamo ‘enerģijas spērienu’, lai uzsāktu augšanu. Tad var sekot YaraMila^® STARTER NPK(S) 18-11-13(7) vai YaraMila^® NPK(S) 9-12-25(7), vaiYaraMila^® RAPS NPK(S)17-11-12(10) kliedējums, kas nodrošinās pieaugošo vajadzību pēc svaiga fosfora un kālija. 

Informāciju sagatavoja Agnese Pinka, Yara Latvija agronome©