Liekam pamatu jaunajai ražai

Mazliet teorijas

Tiek uzskaitīti vairāki barības elementi, kuriem ir nepastarpināta nozīme ziemcietības un slimību profilaksē. sKālijam ir būtiska loma ziemcietības uzlabošanā um augu slimību pretestībā.

Kālijs ir visefektīvākais no visiem barības elementiem slimību profilaksē um ziemcietības uzlabošanā

Tas regulē fermentu aktivitāti, un tāpēc ir iesaistīts gandrīz visās šūnu  funkcijās, kas var ietekmēt auga slimību toleranci. No vairāk nekā 200 literatūras pārskatiem par kālija lomu augu slimību profilaksē, 70% gadījumu tam ir pozitīva ietekme uz augu veselību.

Kālija lomu augā, galvenokārt, saista ar ūdens izmantošanu, jo kālijs palīdz regulēt atvārsnīšu atvēršanu un aizvēršanu, spiedienu šūnās un skābekļa apmaiņu, kas ir būtiski, lai notiktu fotosintēze un ūdens un barības vielu transports. Nepietiekams kālija līmenis augā samazina atvārsnīšu darbības efektivitāti, izraisot ūdens zuduma palielināšanos un paaugstinātu jutību pret ūdens trūkumu.  Kālijs ir nepieciešams olbaltumvielu, cietes un celulozes sintēzei.  Celuloze,  būdama šūnu sienu komponente, nodrošina šūnu izturību. Kālijs ir nepieciešams, lai palielinātu šūnu sienu biezumu. Celuloze darbojas ne tikai kā šūnas sienas biezuma uzturētājs, bet arī kā mehāniska barjera pret inficēšanos ar patogēniem, samazinot cukuru pārvietošanos prom no šūnas. Kālija trūkums samazina celulozes veidošanos un cukuru uzkrāšanos, kas savukrāt ir ceļš sēnīšu slimībām un sliktākai pārziemošanai.

Kālijam ir nepastarpināta ietekme uz augsnes ūdens pieejamību, un augsnes ar pietiekamu kālija saturu spēj augus nodrošināt ar mitrumu par 2 nedēļām ilgāk, kā augsnes ar zemu kālija saturu.

Kālijs ir vienlīdz nozīmīgs barības elements gan eļļas rapša, gan graudaugu audzēšanā.

Graudaugiem pārziemošanas uzlabošanai un noturībai pret slimībām, būtiska nozīme ir arī mangāna saturam augā pirms ziemošanas. Augi ar nepietiekamu mangāna līmeni lapās ir jutīgāki un ir pakļauti augsnē dzīvojošo patogēnu iedarbībai. ‘Yara’ rekomendē 1-1,5 l/ha YaraVita GRAMITREL (Mn, Cu, Zn) ziemas kviešiem rudenī.

Ziemas rapsis

Rapša mēslošanas mērķis ir vienkāršs - izaudzēt pietiekami spēcīgu augu un maksimāli lielu lapu virsmu, kas spēj abosorbēt saules enerģiju un pārvērst to sausnā. Pastāv tieša sakarība starp visa auga sausnas saturu un iegūto ražu. Varam uzskatīt, ka vidēji 30% no sausnas mēs novācam kā sēklu ražu. Tātad, jo auga masa ir lielāka, jo potenciāli iegūstam lielāku ražu. Auga masas veidošanai nozīmīgs ir mitrums, temperatūra um pieejamās barības vielas.

Lai varētu plānot mēslojuma lietošanu un iegādi, aprēķinam varam izmantot sekojošus skaitļus: 1t sēklu saražošanai ziemas rapsis patērē 55-65 kg slāpekļa, 25-30 kg P₂O₅, 50-60 kg K₂O, 40-50 kg SO₃. Tomēr precīzai barības vielu nepieciešamības aplēsei, ir labi zināt barības elementu līmeni augsnē. Ziemas rapsim tradicionāli visu plānoto kālija un fosfora devu iestrādā augsnē rudenī. Lai gan vieglākās augsnēs, kur ir iespējama barības vielu izskalošanās, kāliju un fosforu saturošu mēslojumu var lietot gan rudenī, gan pavasarī, devu sadalot.

Prakse rāda, ka dalīta K un P deva dod ražas pieaugumu, salīdzinot ar tradicionālo – tikai rudenī- tehnoloģiju.

Arī raugoties uz barības vielu patēriņa līkni, maksimums tiek sasniegts tieši rapša intensīvas augšanas laikā, kas ir maija otrā-trešā dekāde. 

Beidzamos gadus daudz diskusijas raisa nepieciešamais slāpekļa daudzums rapsim rudenī. No vienas puses tiek uzskatīts, ka parāk daudz slāpekļa ietekmē rapša ziemotspēju, no otras puses, laika apstākļi rāda, ka rudeņi kļūst garāki un siltāki un rapsis sasniedz ievērojamu lapu masu rudenī, kas savukārt pieprasa atbilstošu barības vielu daudzumu.

Daži no faktoriem, kas pieprasa lielāku N devu rudenī - ir minimālā augsnes apstrāde, priekšaugs, novēlots sējas laiks.

Visbiežāk rapša priekšaugs ir labi noauguši kvieši, kam ir liela salmu masa, tāpēc ir mērķtiecīgi palielināt pamatmēslojumā iestrādājamā N daudzumu līdz 40- 50 kg/ha. Šeit kombinācija – izsvērta augu augšanas regulatora lietošana – 2x  un sabalansēts mēslojums – ir būtiska. YaraMila RAPS 17-11-12 +10S  vai YaraMila NPKS 9-12-25+7S būs pareizs risinājums rapša mēslošanai rudenī.

Ziemas kvieši

Lai varētu plānot mēslojuma lietošanu un iegādi ziemas kviešiem, aprēķinam varam izmantot sekojošus skaitļus: 1t graudu saražošanai tiek patērēts 23-28 kg slāpekļa, 9-11 kg P₂O_{5 ,} 16-18 kg K₂O un 7,5-9 kg SO₃. Tradicionāli visu plānoto fosfora un kālija devu iestrādā augsnē rudenī.Tomēr prakse rāda, ka dalīta K un P deva dod ražas pieaugumu, salīdzinot ar tradicionālo tehnoloģiju.Tādēļ aptuveni 10-15 kg fosfora un 15-20 kg kālija, atkarībā no augsnes barības elementu satura, rekomendēju iestrādāt pavasarī. Šī gada sausā vasara pierādīja, ka šāda mēslošanas programma attaisnojas. Yara ziemas kviešiem tradicionāli piedāvā NPK un sēru saturošu pamatmēslojumu YaraMila NPKS 9-12-25 +7SO₃ +mikro, vai YaraMila NPKS 7-20-28 +8SO₃ +mikro.

Agnese Pinka, Yara agronome Latvijā