Klāt pavasaris- laiks mēslot labību un rapsi!

Mērķis jebkura kultūrauga mēslošanai ir maksimāla ražu veidojošo elementu augšanas veicināšana un sekojoši visu auga daļu saglabāšana pēc iespējas ilgāk. Respektīvi, iztēlosimies augu kā fabriku, kas maksimāli strādā tad, kad ir pietiekami liela un ilgstoši fotosintēzi uztveroša lapu virsma. Lai to panāktu, ir jāveic komplekss pasākumu kopums, kas ietver gan augu mēslošanu, gan augu aizsardzības pasākumus.

Ko paturēt prātā, pavasarī mēslojot ziemas kviešus?

Kviešu attīstības stadijas pavasarī var atšķirties atkarībā no sējas laika rudenī un ziemošanas apstākļiem. Tomēr jebkurā gadījumā galvenais pavasara papildmēslošanas mērķis ir nodrošināt maksimālu cerošanu, attiecīgi produktīvo stiebru veidošanos un graudu skaitu vārpā. Atkarībā no plānotās ražas un tās izlietošanas mērķa, ir jāplāno slāpekli un sēru saturošo mēslojumu lietošana. Standarta ieteikums 1 t ražas iegūšanai, ir 23-28 kg slāpekļa un 7,5-9 kg sēra, rēķinot SO3.

Audzējot labību pārtikai, būtiski ievērot, ka katri 25 kg slāpekļa uz hektāru nodrošina aptuveni 0,5 % proteīna pieaugumu, ja kā pamatlīmeni pieņemam 10 % proteīna. Respektīvi, 12,5 % proteīna varam sasniegt, lietojot 125 kg/ha slāpekļa tīrvielā.

Labības mēslošanā nedrīkst aizmirst arī par sēru. Tam ir jākļūst par neiztrūkstošu standartelementu. Izvēloties mēslojumu papildmēslošanai, vēlams iegādāties sēru saturošu slāpekļa mēslojumu – amonija sulfātu vai amonija nitrātu ar sēru – Yara Bela Axan NS 27- 4 vai YaraBela Sulfan NS 26-14. Jāņem vērā, ka klasiskais amonija sulfāts satur tikai amonija formas slāpekli, kas nav augam uzreiz pieejams, turklāt kopā ar sēru tam ir augsni skābinoša ietekme. Tāpēc labāk ir izmantot kalcija amonija nitrātu ar sēru. 

Būtiski atcerēties par dažādu slāpekļa formu iedarbību un izmantošanas efektivitāti, kā arī ietekmi uz augu. Augs visātrāk uzņem un izmanto nitrātu formas slāpekli (NO3), jo amonija (NH4) un urīnvielas (NH2) formas slāpeklis tiek pārveidots līdz NO3 formai, līdz tas ir augam uzņemams. To ietekmē temperatūra, mitrums, augsnes mikrobioloģiskā aktivitāte. Latvijā praktiski netiek veikta augsnes slāpekļa monitorēšana veģetācijas periodā, kas ļautu precizēt N lietošanas normas un izmantošanas efektivitāti. Rīks, kas palīdz precizēt slāpekļa lietošanas laiku un devas, ir Yara N-Testeris. 

Par ierastu praksi kļūst dalīta komplekso NPKS mēslojumu lietošana pavasarī arī ziemāju kultūrām. Tomēr būtiski ir ievērot, ka gaidīto efektu dos tikai ātri šķīstošs un viegli uzņemams NPK mēslojums. Fosfors ir barības elements, kas augam uzreiz pēc mēslošanas ir lēni pieejams, it īpaši tā skābēs šķīstošā daļa. Parametrs, kas jāievēro, ir ūdenī un neitrālā amonija citrātā šķīstošā fosfora proporcija. Pavasarī lietotajam NPK tā ir vēlama 70 pret 30.

Kāpēc ziemas rapsim vajag lielu biomasu un kā to panākt?

Rapša mēslošanas mērķis ir izaudzēt pietiekami spēcīgu augu ar maksimāli lielu lapu virsmu, kas spēj absorbēt saules enerģiju un pārvērst to sausnā. Pastāv tieša sakarība starp auga sausnas saturu un iegūto ražu– vidēji 30% no sausnas tiek novākta kā sēklu raža. Tātad, jo auga masa ir lielāka, jo potenciāli iegūstam lielāku ražu. Auga masas veidošanai nozīmīgs ir mitrums, temperatūra un pieejamās barības vielas. 1 t sēklu saražošanai ziemas rapsis patērē 55-65 kg slāpekļa, kā arī 25-30 kg SO3.

Virsmēslošana pavasarī ir jāsāk pēc iespējas agrāk, tiklīdz atjaunojas veģetācija. Jau 3-4 nedēļu laikā, augsnei iesilstot, rapsis no 6-8 lapu stadijas sasniedz ievērojamus izmērus un izaudzē lielu biomasu. Straujā augšana pieprasa, lai visi barības elementi būtu pieejami savlaicīgi un nepieciešamajā daudzumā.

Tradicionāli visu plānoto fosfora un kālija devu iestrādā augsnē rudenī. Tomēr prakse rāda, ka dalīta K un P deva dod lielāku ražas pieaugumu salīdzinājumā ar tradicionālo tehnoloģiju, tāpēc, atkarībā no augsnes barības elementu satura, lieto aptuveni 10-15 kg fosfora un 15-20 kg kālija Abus nepieciešamos elementus satur YaraMila Raps NPKS 17-11-12-10.  

Rapsim ievērojamā daudzumā ir nepieciešams sērs- salīdzinoši pat vairāk, nekā, piemēram, pamatbarības elements fosfors. Lai piemērotu atbilstošu sēra lietošanas stratēģiju, svarīgi ir zināt sēra “uzvedību” augsnē un augā. Augsnē sērs ir kustīgs, nesaistās un viegli no augsnes tiek izskalots. Savukārt augā sērs ir mazkustīgs un slikti pārvietojas uz jaunajām auga daļām. Līdz ar to sēra deficītu vispirms ieraugām uz auga jaunajām lapām. Straujas augšanas gadījumā, kā tas ir rapsim, ir nepieciešama pastāvīga sēra piegāde. Tādējādi ir skaidrs, ka nekļūdīsieties, ja lietosiet sēru saturošu slāpekļa mēslojumu katrā papildmēslošanas reizē, paturot prātā slāpekļa formu iedarbību un ietekmi uz augsni. Nepieciešamā N:S mēslojuma attiecība ir 5:1.

Mēslojiet augus gudri un atbildīgi!