Noderīgi
jūlijs 23, 2021

Liekam pamatu jaunajai ražai

Rudens sēja ir laiks, kad ieliekam pamatu nākošā gada ražai. Raugoties kompleksi, gan no augu mēslošanas perspektīvas, gan slimību profilakses, ir būtiski atcerēties, ka tikai sabalansēti mēsloti augi ir spēcīgi un spēj labi pārziemot un pretoties slimībām.


Katru gadu Latvijā ir reģioni, kur augi cieš no stipra sala ziema periodā un augi aiziet bojā vai vēlāk attīstās nepilnvērtīgi.  Arī šeit sabalansēta augu mēslošanai ir viens no fakotriem, kas ietekmē  pārziemošanu.

Virkne barības vielu ir būtiskas, ja raugāmies no augu veselības viedokļa, tāpat ir svarīgs līdzsvars starp visām uzturvielām, runājot ne tikai par ražu un kvalitāti, bet arī slimību pretestību. Augi, kas cieš no barības vielu trūkuma, arī uzrāda zemāku toleranci pret slimībām un kaitēkļiem.

Mazliet teorijas

Tiek uzskaitīti vairāki barības elementi, kuriem ir nepastarpināta nozīme ziemcietības un slimību profilaksē.

Kālijs ir visefektīvākais no visiem barības elementiem slimību profilaksē un ziemcietības uzlabošanā

Tas regulē fermentu aktivitāti, un tāpēc ir iesaistīts gandrīz visās šūnu  funkcijās, kas var ietekmēt auga slimību toleranci. No vairāk nekā 200 literatūras pārskatiem par kālija lomu augu slimību profilaksē, 70% gadījumu tam ir pozitīva ietekme uz augu veselību.

Kālija loma augā galvenokārt tiek saistīta ar ūdens izmantošanu, jo kālijs palīdz regulēt atvārsnīšu atvēršanu un aizvēršanu, spiedienu šūnās un skābekļa apmaiņu, kas ir būtiski, lai notiktu fotosintēze un ūdens un barības vielu transports.

Nepietiekams kālija līmenis augā samazina atvārsnīšu darbības efektivitāti, izraisot ūdens zuduma palielināšanos un paaugstinātu jutību pret ūdens trūkumu. Kālijs ir nepieciešams olbaltumvielu, cietes un celulozes sintēzei.  Celuloze, būdama šūnu sienu komponente, nodrošina šūnu izturību. Kālijs ir nepieciešams, lai palielinātu šūnu sienu biezumu. Celuloze darbojas ne tikai kā šūnas sienas biezuma uzturētājs, bet arī kā mehāniska barjera pret inficēšanos ar patogēniem un, samazinot cukuru pārvietošanos prom no šūnas. Kālija trūkums samazina celulozes veidošanos un cukuru uzkrāšanos, kas savukrāt ir ceļš sēnīšu slimibām un sliktākai pārziemošanai.

Kālijam ir nepastarpināta ietekme uz augsnes ūdens pieejamību. Augsnes ar pietiekamu kālija saturu spēj augus nodrošināt ar mitrumu par 2 nedēļām ilgāk, kā augsnes ar zemu kālija saturu.

Kālijs ir vienlīdz nozīmīgs barības elements gan eļļas rapša, gan graudaugu audzēšanā.

Šogad, aprīlī un maijā, "Yara Latvija", analizējot ziemas kviešu lapu paraugus, konstatēja, ka

tikai 3 % no 66 analizētajiem lapu paraugiem kālija saturs lapās bija optimāls

48 % uzrādīja zemu un nedaudz zemu, 49 % ļoti zemu kālija saturu. Tātad varam secināt, ka kālijs ar pamatmēslojumu netika lietots atbilstoši augsnes kālija saturam un kultūrauga vajadzībām. Līdz ar to,

lēmums par pietiekamu kālija lietošanu ir jāpieņem jau šobrīd

Graudaugiem pārziemošanas uzlabošanai un noturībai pret slimībām, būtiska nozīme ir mikroelementa mangāna (Mn) saturam augā pirms ziemošanas.

Augi ar nepietiekamu mangāna līmeni lapās ir jutīgāki un ir pakļauti augsnē dzīvojošo patogēnu iedarbībai. Vēl ir jāņem vērā, ka agri sētiem un labi cerojošiem kviešiem, attīstības stadija, kad ir nepieciešami pirmie mikroelementi, saskaņā ar auga fizioloģiju, tiek sasniegta jau rudenī.

Yara rekomendē 1-1,5 l/ha YaraVita GRAMITREL / YaraVita CEREIS (Mn, Cu, Zn) ziemas kviešiem rudenī. Aizvien vairāk saimniecības rudenī lieto herbicīdus nezāļu ierobežošanai. Līdz ar to tas ir labs veids, kā optimizēt smidzinājuma izmaksas  – herbicīds un YaraVita GRAMITREL vai YaraVita CEREIS.

Ziemas rapsis

_DSC1845.JPG

Rapša mēslošanas mērķis ir vienkāršs - izaudzēt pietiekami spēcīgu augu un maksimāli lielu lapu virsmu, kas spēj absorbēt saules enerģiju un pārvērst to sausnā. Pastāv tieša sakarība starp visa auga sausnas saturu un iegūto ražu. Varam uzskatīt, ka vidēji 30% no sausnas mēs novācam kā sēklu ražu.

Jo auga masa ir lielāka, jo potenciāli iegūstam lielāku ražu

Auga masas veidošanai nozīmīgs ir mitrums, temperatūra um pieejamās barības vielas.

Lai varētu plānot mēslojuma lietošanu un iegādi, aprēķinam varam izmantot sekojošus skaitļus: 1 t sēklu saražošanai ziemas rapsis patērē 55-65 kg N , 25-30 kg P2O5, 50-60 kg K2O, 10-15 kg S.

Der atcerēties, ka ziemas rapsis ir labs priekšaugs, piemēram, ziemas kviešiem, jo augsnē atstāj ievērojamu daļu barības vielu ar pēcpļaujas atliekām. Īpaši, ja runājam par kāliju. Tiek lēsts, ka sekojošā gadā mēs varam reķināties ar 8 kg/ha K no 1 tonnas rapša pēcpļaujas atliekām (sēklu un salmu attiecība ir 1:2)1. Precīzai barības vielu nepieciešamības aplēsei, ir labi zināt barības elementu līmeni augsnē. Ziemas rapsim tradicionāli visu plānoto kālija un fosfora devu iestrādā augsnē rudenī. Lai gan vieglākās augsnēs, kur ir iespējama barības vielu izskalošanās, kāliju un fosforu saturošu mēslojumu var lietot gan rudenī, gan pavasarī - devu sadalot.

Prakse rāda, ka dalīta K un P deva dod ražas pieaugumu, salīdzinot ar tradicionālo – tikai rudenī tehnoloģiju

Arī raugoties uz barības vielu patēriņa līkni, maksimums tiek sasniegts tieši rapša intensīvas augšanas laikā, kas ir maija otrā-trešā dekāde. 

Beidzamos gadus daudz diskusijas raisa nepieciešamais slāpekļa daudzums rapsim rudenī. No vienas puses tiek uzskatīts, ka parāk daudz slāpekļa ietekmē rapša ziemotspēju, no otras puses, laika apstākļi rāda, ka rudeņi kļūst garāki un siltāki un rapsis sasniedz ievērojamu lapu masu rudenī, kas savukārt pieprasa atbilstošu barības vielu daudzumu. Līdz ar to, rapsim ir augsts slāpekļa uzņemšanas potenciāls, ja augšanas apstākļi ir labvēlīgi. Lauka pētījumi rāda, ka ziemas rapša N uzņemšanas spēja ir ap 45–50  kg/ha. Bet tā var variēt no 10-90 kg/ha N.2 Daži no faktoriem, kas pieprasa lielāku N devu rudenī - ir minimālā augsnes apstrāde, priekšaugs, novēlots sējas laiks. Visbiežāk rapša priekšaugs ir labi noauguši kvieši un salmu masa uz lauka ir liela, tātad ir mērķtiecīgi palielināt pamatmēslojumā iestrādājamā N daudzumu līdz 40- 50kg/ha. Ja izvēlaties lietot zema satura YaraMila NPK(S) mēslojumu, tad labs papildmēslojums ir YaraBela AXAN NS 27-4 vai YaraBela SULFAN NS 24-6 100 kg/ha izmantošana, kad rapsis būs sasniedzis 4-6 īstās lapas. Labi attīstīta ziemas rapša slāpekļa saturs lapās pirms ziemošanas ir 80-90 kg/ha. Šeit kombinācija – izsvērta augu augšanas regulatora lietošana (2x) un sabalansēts mēslojums – ir būtiska.

Yara ziemas rapša mēslošanai rekomendē:

YaraMila RAPS NPK (S) 17-11-12 (10)  vai YaraMila NPK (S) 9-12-25 (7) Augsnēs ar zemu fosfora un kālija saturu YaraMila NPK (S) 8-24-24 (5) ir viens no risinājumiem rapša mēslošanai rudenī.

Tāpat rudenī rekomendējam YaraVita BRASSITREL PRO 1,5 l/h un YaraVita BORTRAC 1,5 l/ha smidzinājumu, kad rapsis ir sasniedzis 6-8 lapu attīstības stadiju. Visbiežāk tas ir paveicams kopā ar augu augšanas regulatora smidzinājumu.

Ziemas rapša mēslošanas programma

Ziemas kvieši

20190425_103304.jpg

Lai varētu plānot mēslojuma lietošanu un iegādi ziemas kviešiem, aprēķinam varam izmantot sekojošus skaitļus: 1 t graudu saražošanai tiek patērēts 23-28 kg N, 9-11 kg P2O5 , 16-18 kg K2O un 5-7 kg S. Tradicionāli visu plānoto fosfora un kālija devu iestrādā augsnē rudenī. Prakse rāda, ka dalīta K un P deva dod ražas pieaugumu, salīdzinot ar tradicionālo tehnoloģiju. Aptuveni 10-15 kg fosfora un 15-20 kg kālija, atkarībā no augsnes barības elementu satura, rekomendē iestrādāt pavasarī. Īpaši vieglākās augsnēs un augsnēs ar zemu barības elementu līmeni.

Yara ziemas kviešu mēslošanai tradicionāli piedāvā NPK un sēru un magniju saturošu pamatmēslojumu:

YaraMila NPK (S) 9-12-25 (7) +mikro, vai YaraMila NPK (S) 8-24-24 (5) +mikro vai YaraMila NPK (S) 12-24-12 (5) +mikro.

Vienmēr izvēlieties mēslojumu atbilstoši barības elementu saturam augsnē un plānotajai ražai.

Ziemas kviešu mēslošanas programma

 

Agnese Pinka, Yara agronome Latvijā

 

1 A. Skudra. Kultūraugu mēslošanas plāna izstrādes metodika. Ozolnieki: 2008.

2 Lena Engström. Nitrogen Dynamics in Crop Sequences with Winter Oilseed Rape and Winter Wheat. Sweden: Faculty of Natural Resources and Agricultural Sciences Department of Soil and Environment, Skara: 2010.

 

Jautā ekspertam

Mūsu augu mēslošanas speciālisti ir gatavi jebkurā laikā atbildēt uz Jums interesējošajiem jautājumiem par Yara produktiem un mūsu piedāvātajiem risinājumiem augu mēslošanā.
Augu mēslošanas eksperti
Augu mēslošanas eksperti
Ģirts Peirāgs
Ģirts Peirāgs
Komercdirektors
Agnese Pinka
Agnese Pinka
Agronome Baltijas valstīs
Ernests Čakāns
Ernests Čakāns
Tirdzniecības pārstāvis - agronoms