Vai ziemāji jau ir gatavi ziemošanai? Šī sezona iesākusies ar vēliem ziemāju sējas termiņiem, neprognozējamiem laikapstākļiem un pat pārsētām platībām. Daudzviet sējumu attīstība ir ļoti atšķirīga, līdz ar to arī pieeja uz laukiem šobrīd nav un nevar būt vienāda. Oktobra vidū augsnes temperatūra vēl saglabājas ap +10 °C, taču tas vairs nenozīmē aktīvu augšanu — auga vielmaiņa palēninās, mikroorganismi augsnē strādā lēnāk, un līdz ar to arī barības vielu aprite un uzņemšana caur saknēm kļūst ierobežota.
Šajā brīdī, kad augs sāk “dzīvot uz rezervēm”, katrs trūkstošais barības elements nosaka, vai augs pārziemos ar pilnvērtīgām rezervēm un spēs pavasarī ātri atjaunot veģetāciju, vai arī pēc ziemas būs novājināts un ar zemu atjaunošanās spēju.
Rudenī augs fizioloģiski maina virzienu - no augšanas uz rezerves uzkrāšanu un šūnu nostiprināšanu. Fotosintēzes produkti - cukuri, organiskās skābes un aminoskābes - tiek pārvietoti uz sakņu kakliņu, kur tie kalpo kā enerģijas un antifrīza uzkrājums ziemai. Tajā pašā laikā augam jāizveido biezākas šūnu sieniņas, lai saglabātu turgoru salā un novērstu audu plīsumus. Lapu proteīni tiek pārstrukturēti, un daļa slāpekļa tiek uzkrāta rezerves formā olbaltumvielās.
Šis process ir ļoti energoietilpīgs, un bez noteiktiem mikroelementiem (Mn, Zn, Cu, B) tas vienkārši nevar notikt. Kad sakņu darbība samazinās, augs vairāk “baro” lapas, nevis saknes, tāpēc tieši ārpussakņu mēslojuma lietošana kļūst fizioloģiski pamatota - barības vielas tiek izmantotas lokāli fotosintēzē un šūnu metabolisma uzturēšanai, nevis transportētas lejup.
Ārpussakņu mēslojuma efektivitāte saglabājas, līdz gaisa temperatūra diennaktī ir ap +5…+8 °C. Zem šīs robežas lapu kutikula kļūst blīvāka, un barības vielu uzņemšana samazinās. Pie +8…+10 °C lapas joprojām aktīvi uzņem šķīdumu, un dienas laikā notiek pietiekama transpirācija, lai barības vielas iekļūtu šūnās un tiktu iesaistītas metabolismā.
Tāpēc, ja redzam, ka augi vēl attīstās un dienas temperatūras ir piemērotas smidzinājumam, šis ir ideāls brīdis, lai palīdzētu ziemājiem nostiprināties pirms ziemošanas:
Graudaugiem: 1,0 – 1,2 l/ha YaraVita CEREIS vai YaraVita GRAMITREL PLUS, vai 0,5 – 0,7 l/ha YaraVita MANCOZIN, ja nepieciešama izteiktāka mangāna papildināšana.
Ziemas rapsim: 2,0 l/ha YaraVita BRASSITREL PRO, īpaši, ja redzami vāji kakliņi vai mazāk lapu, nepieciešamības gadījumā kombinējot ar 1,0 – 1,5 l/ha YaraVita BORTRAC, lai uzlabotu cukuru transportu uz sakņu kakliņu.
Vēlu sētiem vai novājinātiem sējumiem: 2,0 – 3,0 l/ha YaraVita STARPHOS CMZ, kas nodrošina gan enerģijas procesus (P + Mg), gan mikroelementus (Mn, Zn, Cu) efektīvai lapu darbībai.
Kad rudenī augam trūkst mangāna, cinka, vara vai bora, tas ne tikai kļūst bālāks, bet arī zaudē spēju fizioloģiski sagatavoties ziemai.
Šāds augs elpo, bet nespēj pilnvērtīgi veikt dzīvībai nepieciešamās funkcijas. Viņš neuzkrāj pietiekami daudz cukuru, nespēj sabiezināt sakņu kakliņu un zaudē spēju aizsargāt sevi pret salu, slimībām un oksidatīvo stresu.
Ziemcietība nav nejaušība - ziemcietība ir fizioloģiski sagatavota spēja, nevis veiksme.
Tāpēc rudens ārpussakņu mēslojuma lietošana nav vienkārši vēl viena darbība, bet gan pēdējais stratēģiskais solis, kas nosaka pavasara sākumu.
Tas ir brīdis, kad mēs varam palīdzēt augam uzlādēt enerģijas sistēmu, nostiprināt audus un ielikt pamatus spēcīgam pavasara startam.
Pirms veido tvertnes maisījumu, pārbaudi produktu saderību vietnē Tankmix.com, lai nodrošinātu drošu un efektīvu smidzinājumu.
Rakstu sagatavoja:
Sandra Mediņa - Tolmane, Yara Latvija agronome - konsultante