Aktuālais par ziemas rapša mēslošanu: pavasaris 2024

Sākot no 15. marta minerālmēslus teorētiski ir atļauts kaisīt visās vietās, ja zeme nav sasalusi, pārmitra un to nesedz sniega sega.  Tomēr ne vienmēr datums ir signāls tam, ka varam sākt minerālmēslu izkliedi. Galvenais indikators ir augsnes temperatūra (augsnes vidējā tempratūra ir + 5^o C un vairāk vismaz 5 dienas), kas sekmē veģetācijās atsākšanos un augu spēju uzņemt un patērēt barības vielas. Tāpat jāvērtē, vai augsne ir pietiekami apžuvusi.  Ja uz laukiem ir daudz ūdens, augi var izjust skābekļa trūkumu, tāpat pastāv risks, ka denitrifikācijas un izskalošanās rezultātā tiek zaudēts nitrātu (N-NO₃) slāpeklis. Savukārt amonija (N-NH4) formas slāpeklis pie zemām augsnes temperatūrām nespēj konvertēties uz nitrātu formas slāpekli pietiekami ātri. Tāpat nokrišņi gan lietus, gan arī vēla sniega veidā var radīt virszemes noteci. Tas nav pozitīvi ne makam, ne videi. Visu šo faktoru izpratne ļauj pieņemt labākos lēmumus par labāko laiku un mēslojuma veidu. Savukārt slāpekļa devu sadalījums vēl palielinās slāpekļa izmantošanās efektivitāti un mazināt zudumu riskus.

Ziemas rapsis. Cik daudz N pavasarī?

Ziemas rapša vajadzību pēc slāpekļa pavasarī nosaka izveidojusies biomasa rudenī pirms ziemošanas. Zaļie un sulīgie augi rudens laikā ir uzkrājuši daudz slāpekļa, tāpēc pavasarī tiem ir mazāka slāpekļa nepieciešamība. Ir būtiski novērtēt rapša sējumu stāvokli pēc pārziemošanas un aplēst iespējamos zudumus, ja tādi ir.  Turklāt labi pārziemojušam rapsim ar augstu biomasu agrīnā stadijā  liels slāpekļa daudzums nav nepieciešams. Tāpat spēcīgiem un labi pārziemojušiem augiem papildus kompensējošs slāpekļa daudzums nav nepieciešams.

Tādēļ kopējo plānoto N1 un N2 slāpekļa devas var dalīt, piemēram, 30-40% un 60-70 %.  Normālas biomasas un normāli pārziemojuša rapša gadījumā var pielietot dalījumu N1 50% un N2 50%.

Vājam vai slikti pārziemojušam rapsim sākotnēji ir svarīgi aplēst zudumus, lai saprastu, cik liels papildus N daudzums ir nepieciešams korekcijai. Šo korekcijas daudzumu izlieto pirmajā papildmēslošanas reizē, lai veicinātu rapša ataugšanu. Pusi no slāpekļa devas lieto, tiklīdz veģetācija ir atsākusies un temperatūra ir atbilstoša  izkliedēšanai. Atlikušo pusi lieto,  kad sākusies stublāja pagarināšanās un var labāk novērtēt ražas potenciālu. Tomēr, jāatceras, ka daļa slāpekļa, kas atrodas atmirušajās lapās, veģetācijas laikā mineralizēsies un atgriezīsies barības vielu bilancē un līdz ar to zudumi nav jākompensē.

Nepieciešamo slāpekļa daudzumu nosakiet, izmantojot N uzņemšanas karti un N - Kalkulatoru

Izmantojot jauno N uzņemšanas karti no Atfarm, ir viegli noteikt slāpekļa nepieciešamību pavasarī. Izvēloties atbilstošu satelītattēlu no pagājušā rudens, kad augšana ir beigusies, rapša laukos iespējams redzēt ne tikai biomasas svārstības, bet arī rudenī akumulēto slāpekli biomasā. Līdz šim rekomendējām veikt rapša biomasas griešanu rudenī veicot atbilstošus aprēķinus. Šobrīd N uzņemšanas satelīta biomasas kartes rapsī strādā precīzi. To pierāda arī laba  korelācija ar Yara N-Sensora rudens skenējuma kartēm.  Aprēķins tiek balstīts uz N saturu rapša lapās un saknēs. Izmantojot atbilstošu formulu  algoritms veic aprēķinu. Rapša biomasa uz lauka rudenī var svārstīties no 0,5 – 2,5 kg/m² un vairāk. Kas atbilstoši nozīmē  N 26 kg/ha – N 130 kg/ha rapša biomasā un pat vairāk.

Pamatojoties uz vidējo uzņemtā N daudzumu rudenī, slāpekļa nepieciešamību aprēķina, izmantojot Yara rapša N-kalkulatoru. 

Kalkulators aprēķinā ņem vērā arī augsnē esošo minerālā slāpekļa daudzumu. Vadoties vai nu pēc pieredzes par lauku, pēc priekšauga, mineralizācijas apstākļiem, varam spriest par augsnē esošo mineralizējušos N. Lai gan visprecīzāko vērtību sniegs pareizā laikā un pareizi veiktas augsnē esošā N analīzes. Tāpat ir jāatceras, ka augsnes N atbrīvošanās un uzņemšana augos atkarīga no daudz dažādiem faktoriem.

Pēc tam programmā Atfarm ir viegli izveidot mainīgas devas izkliedes karti (VRA), lai precīzi veiktu papildmēslošanu ar slāpekli atbilstoši lauka mainībai. Ja rapša zudumi nav būtiski, tad VRA kartes izveidei var izmantot pēdējo rudens karti. Ja zudumi ziemā ir  būtiski un zudumi ir lieli tieši spēcīgi augušam rapsim, iesakām izmantot pavasara biomasas satelīta attēlu. Pēc zudumu aplēses kalkulētajai devai pieskaitām izrēķinātos N zudumus pēc pārziemošanas 20-40 kg/ha.

N vajadzības atšķirība pastāv visos laukos, bet tas, cik liela ir atšķirība, būs atkarīgs no lauka apstākļiem. Lielākās atšķirības būs laukos ar dažādiem augsnes tipiem, atšķirīgu trūdvielu saturu vai atšķirīgu kultivēšanas vēsturi. Liela augu biomasas atšķirība, protams, dos lielāku atdevi no mēslošanas ar mainīgu N devu.

Neaizmirstiet par sēru, kāliju un boru!

Rapsim  slāpeklis un sērs ir nepieciešams  attiecībā 5-4:1. Rapsis, kas bija spēcīgs pagājušajā rudenī, iespējams, ir uzņēmis vairāk sēra nekā parasti, bet, tā kā sērs augā pārvietojas slikti, pavasarī, protams, ir nepieciešams sēra nodrošinājums. Ja rapsis pagājušajā rudenī nesaņēma kāliju vai kālija saturs augsnē ir zems, kā pirmo mēslojumu pavasarī iesakām izmantot YaraMila Rapsim NPK (S) 17-11-12(10), kas nodrošina  arī daļēju bora daudzumu. Pamatā  slāpekļa un sēra nodrošināšanai Yara  iesaka YaraBela SULFAN NS 24-7 vai YaraBela AXAN 27-4 , lai nodrošinātu arī atbilstošu nepieciešamo sēra daudzumu. Abi šie mēslošanas līdzekļi satur gan N-NO₃ gan N-NH₄ formā, (50%/50%) kas nodrošina vienmērīgu N piegādi augiem.

Rakstu sagatavoja:

Agnese Pinka 

Yara Latvija agronome - konsultante