Noderīgi
aprīlis 01, 2019

Kviešu un rapša ražas stūrakmens – sērs

Veidojot labības un rapša mēslošanas programmas, vieni no galvenajiem spēlētājiem ražas un ražas kvalitātes iegūšanā ir slāpeklis un sērs. Abi ir saistīti augu bioloģiskajos procesos un darbojas kā viena komanda. Sērs ir otra svarīgākā barības viela pēc slāpekļa, ja runā par ražas un ražas kvalitātes nodrošināšanu. Šobrīd nevaram paļauties uz to, ka sēra nodrošinājums no atmosfēras būtu pietiekams, jo rūpnieciskā ražošanā tiek stingri regulēts izmešu daudzums. Tāpat sērs, kas būtu pieejams no organiskā mēslojuma lietošanas ,ir samazinājies, jo organiskais mēslojums tiek izmantots salīdzinoši nedaudz.


Kāpēc sērs ir būtiska barības viela?

Sērs tāpat kā slāpeklis, ir būtiska augu fizioloģisko procesu sastāvdaļa. Sērs ir svarīgs olbaltumvielu, aminoskābju , dažādu vitamīnu un fermentu izveidē. Lielākā daļa savienojumu, kas satur sēru, satur arī slāpekli, uzsverot ciešo saikni starp šiem diviem elementiem. Sēra trūkums var nopietni kavēt slāpekļa metabolismu. Īpaši augiem, kam sēra patēriņš ir ievērojams, piemēram, eļļas rapsis. Dažiem kultūraugiem, kā, piemēram, sīpoli un daži kāpostaugi, sērs atbild par garšas īpašībām. Tāpat sērs ir iesaistīts fotosintēzes procesā. Izjūtot sēra trūkumu, augi to demontrē ar gaišu, jaunāko lapu krāsojumu, kas liecina par hlorofila neesamību un nepietiekamu fotosintēzi.

Sēra trūkuma vizuālās pazīmes parādās vēlu

Sēra trūkumu bieži vien ir grūti atšķirt no slāpekļa trūkuma. Bieži  vien tie ir savstarpēji saistīti. Pie simptomiem pieskaitāma jaunāko lapu dzeltēšana, kas ir konsekvence pazeminātai hlorofila veidošanai. Augu augšana kopumā ir palēlināta. Graudaugiem izjūtot sēra trūkumu sākuma attīstības stadijās, cerošana ir samazināta. Savukārt vēlākajās attīstības stadijās,  kvalitātes rādītāji var būt zemi. Eļļas rapsim,  izjūtot nopietnu sēra trūkumu, augs stipri atpaliek augšanā, ziedi ir bāli un lapas deformējušās. Vairumā gadījumu trūkuma pazīmes parādās vēlu. Daudz biežāk augi izjūt slēpto sēra deficītu. Šeit var palīdzēt zināšanas par sēra vajadzību, nozīmi un pārvietošanos augā.

No kurienes rodas sērs augsnē?

Auga saknes spēj uzņemt sēru tikai sulfāta jonu veidā (SO4 2-). Auga lapas to var uzņemt arī no gaisa kā sēra dioksīdu. Tomēr šadi uzņemtais sēra apjoms ir neliels,

Sēra ciklam augsnē ir dažādas līdzības ar slāpekļa ciklu. Sērs augsnē eksistē dažādos, tomēr savstarpēji saistītos avotos. Tikai daļa no augsnē esošā sēra ir pieejama augiem tūlītējai uzņemšanai. Pārējam sēra apjomam vispirms ir jāveic transformēšanās process. Kā piemērs ir rapša pēcpļaujas atliekas, kas satur ievērojamu daudzumu sēra. Apmēram 80 % sēra, ko rapsis ir uzņēmis augšanas laikā, paliek uz lauka pēcpļaujas atliekās. Šim sēram ir nepieciešams mineralizēties augiem uzņemamā formā un tas prasa laiku.

Sērs no minerālā mēslojuma

Minerālais mēslojums satur sēru sulfātu (SO42) veidā. Sulfāti, kas ir mēslojuma sastāvā, augam ir tūlīt pieejami kā barības vielas un augi tos viegli absorbē. Sulfāts augsnē ir ļoti mobils un ātri sasniedz auga saknes. Visbiežāk sērs tieks lietots kombinācijā ar slāpekli, jo tā ir veidoti lielākā daļa mēslošanas līdzekļu. Lai gan arī daži NPK mēslošanas līdzekļi satur sēru, kā,  piemēram, YaraMila RAPS (S) 17-11-12 (10), satur 4 % sēra,  kas ir labs papildinājums NPK.

Sēra izskalošanās

Sērs augsnē darbojas līdzīgi kā nitrātu formas slāpeklis. Sulfāta joni, tāpat kā nitrātu joni, ātri šķīst un ir tendēti uz izskalošanos, jo nesaistās uz augsnes daļiņām. Tāpēc mēslojuma lietošana ir jāpielāgo auga augšanai, jo tikai tā var nodrošināt mēslojuma uzņemšanu. Visefektīvākā ir sēra lietošana augu aktīvās augšanas fāzē, kad sēra patēriņš  ir visaugstākais.

Sēra trūkums biežāk tiek konstatēts pie šādiem apstākļiem:

  • vieglas,smilšainas augsnes ar nelielu organiskās vielas saturu (> zems sēra saturs);
  • daudz nokrišņi ziemā un rudenī (> sēra izskalošanās);
  • sausais pavasaris (> zema sulfātu pārvietošanās spēja);
  • zema augsnes temperatūra (> zema mineralizācijas pakāpe no augu atliekām);
  • zema organiskā mēslojuma un minerālā sēra lietošana (> zema sēra piegāde).

Cik daudz ir pietiekami?

Ja raugāmies uz sēra nepieciešamību, tad dažādiem augiem tā ir ļoti atšķirīga. Dažiem augiem, sēru pietiekamā daudzumā nodrošina augsne. Savukārt citos gadījumos, ja netiek lietots sēru saturošs mēslojums, paredzami ievērojami zudumi. Diezgan bieži gan slāpekļa, gan sēra mēslošanas devas ir balstītas uz minējumiem.

Sekojošajais attēls apkopo zināmāko laukaugu sēra vajadzību un sēra daudzumu, kas tiek aizvākts ar sēklu vai paliek augu atliekās uz lauka. Jo auga sēra nepieciešamība ir augstāka, jo ir lielāka jutība uz sēra trūkumu. Eļļas rapsim ir augsts sēra patēriņš, bet lielākā daļa sēra paliek auga atliekās uz lauka.

Uzņemšanas dinamika

Lai piemērotu atbilstošu sēra lietošanas stratēģiju, svarīgi ir zināt sēra “uzvedību” augsnē un augā. Augsnē sērs ir kustīgs, nesaistās un viegli no augsnes tiek izskalots. Savukārt augā sērs ir mazkustīgs un slikti pārvietojas uz jaunajām auga daļām. Līdz ar to sēra deficītu vispirms ieraugām uz auga jaunajām lapām. Sērs rapsim un graudaugiem ir nepieciešams visās augšanas stadijās. Augiem ar īsu un strauju augšanas periodu sērs ir nepieciešams lielā apjomā īsā laika periodā. Piemēram eļļas rapsis. Augsne šādu vajadzību nespēj nodrošināt.

Audu analīze

Auga audu analīze (lapu analīzes), lai noteiktu sēra koncentrāciju sausnā, ir ticamākais sēra īpatsvara rādītājs. Vispārīgi, lielākajai daļai kultūraugu sēra līmenim sausnā būtu jāpārsniedz 0,3 %, bet rapša gadījumā – pat 0,45 %. Ņemot vērā ciešo saistību starp slāpekli un sēru, bieži tiek izmantota N:S attiecība, kas ir vislabākais slāpekļa un sēra indikators augā.

Augsnes analīzes reti tiek izmantotas kā ticams indikators sēra saturam augsnē, īpaši vieglās augsnēs. Jo rezultāti var būt nepastāvīgi un mainīties līdz ar barības elementu patēriņu, augsnes mineralizāciju, kapilāro pacēlumu un izskalošanos, līdzīgi kā tas ir ar nitrātu formas slāpekli.

Sēra lietošanas ieteikumi

Kvieši – augstāka raža un kvalitāte

Sērs kļūst par atslēgas elementu, ja runājam par mēslošanas stratēģiju, kas vērsta uz augstākās kvalitātes pārtikas kviešu iegūšanu.  Virkne izmēģinājumu pamato atdevi no sēru saturošu mēslojumu izmantošanas augstākās kvalitātes pārtikas kviešu iegūšanā, īpaši trešajā papildmēslošanas reizē.

Rapsim sērs ir nepieciešams ievērojamā daudzumā - salīdzinoši pat vairāk,  nekā, piemēram, pamatbarības elements- fosfors. Veģetācijas periodā rapsis spēj mobilizēt pat līdz 55-60 kg sēra uz hektāra. Straujas augšanas gadījumā, kā tas ir rapsim, ir nepieciešama pastāvīga sēra piegāde. Tādējādi ir skaidrs, ka nekļūdīsieties, ja lietosiet sēru saturošu slāpekļa mēslojumu katrā papildmēslošanas reizē, paturot prātā slāpekļa formu iedarbību un ietekmi uz augsni. Nepieciešamā N:S mēslojuma attiecība ir 4-5:1.

Produkti

Izvēloties sēru saturošu mēslošanas līdzekli, būtu jāņem vērā sēra daudzums un sēra slāpekļa attiecība. Ja iespējams, arī sēra izcelsmes avots mēslošanas līdzeklī, lai saprastu kāda ir konkrētā mēslojuma ietekme uz augsnes reakciju. Piemēram NS 21-24 (amonija sulfāts) skābina augsni. Ir aprēķināts, ka, lai neitralizētu augsnes reakciju, kas radusies no 100 kg N, kas izlietoti ar amonija sulfātu, nepieciešams 540 kg/ha CaCO3.

Kvalitatīvai izkliedei,  būtiska ir minerālā mēslojuma fizikālā kvalitāte. Konsekvences no nekvalitatīvas izkliedes ir neizlīdzināta raža un ražas kvalitāte. Kontrole ar Yara N-testeri ziemas kviešu laukā uzrādīja būtiski atšķirīgu auga hlorofila saturu dažādas tehnoloģiskās sliedes vietās. Kas nozīmē, ka tika iegūti graudi ar atšķirīgu kvalitāti.

YaraBela AXAN un SULFAN

YaraBela un AXAN un SULFAN satur slāpekli nitrātu un amonija formā, sēru kalcija sulfāta formā, nodrošinot labu sēra un slāpekļa efektivitāti. Sērs un kalcijs ir labi ūdenī šķīstošs, kas nozīmē ātru pieejamību augiem. YaraBela AXAN un SULFAN nodrošina vienmērīgu, homogēnu N/S attiecību ar katru izmantoto granulu. Yara Bela SULFAN NS 24-6 vairāk būs piemērots rapša papildmēslošanai, jo N:S attiecība mēslojumā ir 4:1. Savukārt YaraBela AXAN būs piemērotāks graudaugu papildmēslošanai, jo N:S attiecība ir 7:1.

Agnese Pinka, Yara agronome Baltijas valstīs