Aktuālais par slāpekļa lietošanu (16. un 17. nedēļa)

Pats pavasara sākums marta vidū ļāva domāt, ka pavasaris būs agrs un straujš. Neskaitāmas saimniecības veica pirmo papildmēslošanu ar slāpekli jau marta vidū. Drīz vien sekoja jau otrā slāpekļa papildmēslošana, daudzviet neizvērtējot situāciju ar temperatūru un mitrumu. Rezultātā visa nodomātā N deva ir izlietota nesagaidot aprīļa beigas.  Bet vai tas bija pareizs lēmums?

Precīzi slāpekļa dinamiku augā var noteikt izmantojot Yara N-Testeri.  Šobrīd (16. un 17. nedēļa) salīdzinot gan Yara izmēģinājumus, kur ir iespējams precīzi noteikt slāpekļa uzņemšanu, jo ir ierīkota nemēslota kontrole (zero plot), gan mērījumus dažādos saimniecību laukos varam secināt sekojošo. Slāpekļa uzņemšana mēslotajos laukos notiek, bet salīdzinoši maz un lēnām. MPS "Vecauce" izmēģinājuma lauciņos Yara N-Testera rādījums bija līdzīgs gan mēslotā (478) , gan nemēslotajā kontrolē (467). Līdzīgie N-Testera rādījumi nozīmē, ka augu šobrīd uzņem slāpekli no augnes, bet ne no mēslošans līdzekļa. Ziemas kviešu laukā Auros Yara N-Testris rāda nelielu dinamiku nedēļas laikā (pieaugums par 10-20 punktiem).  Lai gan ņemot vērā, ka N mēslojums ir lietots jau divas reizes, dinamikai vajadzēja būt daudz ievērojamākai.  Līdzigi ir saimniecībās, kur daudzviet ir izlietots jau viss plānotais N daudzums, bet dinamika augā to nerāda. Slāpeklis ir uz augsnes un gaida savu laiku. Līdz ar to secinājums, ka augi joprojām nav izmantojuši slāpekli sausuma un zemo temperatūru dēļ.

Lietus ir ļoti vajadzīgs.

Nav šaubu, ka gan lietus, gan diennakts temperatūras paaugstināšanās ir nepieciešama pēc iespējas ātrāk.  Laika ziņas ir mainīgas, bet joprojām nesola ievērojamus nokrišņus tuvākajā nedēļā.  Var teikt, ka krīze vēl nav. Tomēr, ja turpināsies sausums un vēsais laiks, kāds tas ir šobrīd un augi nesaņems ūdeni, var notikt dzinumu atmešana, kas secīgi novedīs tikai pie dažiem produktīviem stiebriem- vārpām, un sliktākajā gadījumā, pie ražas samazināšanās. Vēl viena iespēja, ka mitrākam laikam iestājoties vēlāk, sāk veidoties jauni dzinumi, kas paildzinās labības nogatavošanos- pazeminās tās ražas kvalitāti.

Kas notiek ar slāpekli, kas jau ir iedots?

Bieži tiek uzdots jautājums, kas notiek ar slāpekli, kas atrodas uz augsnes virsmas. Kopumā zudumu risks, no slāpekļa avotiem, kas satur gan nitrātu, gan amonija formas slāpekli ir neliels. Mazāk efektīvi šobrīd darbojas, piemēram, amonija sulfāts, kur NH₄ formai nepieciešama temperatūra un mitrums pārveidei uz nitrātu (NO₃) fromu. Tāpat karbamīds nestrādā zemās temperatūras. Ir zināms, ka nitrātu forma darbojas efektīvāk. Šeit pat nav būtiski kuru no formām augi izmanto, bet vairāk tas, ka nitrāti efektīvāk iekļūst augsnē.

Kopumā zuduma risks ir neliels, ja izmantots uz amonija nitrāta bāzes veidots mēslojums (YaraBela EXTRAN 33,5 % AN, YaraBela AXAN NS 27-4, YaraBela SULFAN NS 24-6). Mazāk efektīvs ir bijis karbamīds, amonija sulfāts. Daudzviet vērojami lauki ar spēcīgiem apdegumiem no KAS lietošanas. Vai šis risks atmaksāsies, rādis turpmākie apstākļi.

Ko varam secināt?

Precīzai  slāpekļa dinamikas noteikšanai ir vērts izmantot analītiskos rīkus, tādus kā Yara N-Testeris. Pēdējo gadu laikā pāragra slāpekļa izmantošana ir bijusi ar zemu efektivitāti. Atceramies, ka labībai vēl jāaug vismaz vēl 3 mēnešus. Vai viss slāpeklis kas izmantots martā un agri aprīlī dos vēlamo efektu? To rādīs ražas.

Saimniecības, kas veikušas tikai vienu slāpekļa papildmēslošanu neko nav nokavējušas. Pareizā laikā veikta otrā slāpekļa papildmēslošana dos lielāko efektu šogad. Izmantojiet gan slāpekli, gan sēru saturošus produktus kā YaraBela AXAN NS 27-4 vai YaraBela SULFAN NS 24-6. Un neaizmirstiet par kliedētāja iestatīšanu atbilstoši mēslošanas līdzeklim, lai atdeve būtu vislielākā.

Agnese Pinka, Yara agronome Baltijas valstīs